Gundega Repše

Gundega Repše

Gundega Repše ir viena no jaunāko laiku spilgtākajām latviešu rakstniecēm, jo viņas daiļradē ietilpst kā stāsti, tā romāni, esejas un pat pavārgrāmata. Viņu droši var dēvēt par vienu no ietekmīgākajām 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta latviešu rakstniecēm un prozaiķēm.

Repše ir dzimusi 1960. gada 13. janvārī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.  Pēc vidusskolas absolvēšanas Gundega tālāk ir devusies mācīties uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju, kurā beigusi mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Pēc augstākās izglītības iegūšanas rakstniece ir aktīvi darbojusies vairākos izdevumos, piemēram, žurnālā “Liesma” un “Karogs un avīzēs “Labrīt” un “Izglītība un Kultūra”, kā arī Mākslinieku savienībā. Šajos izdevumos viņa publicēja gan recenzijas, gan dažādus citus rakstus par literatūru un arī sabiedrību. Bet rakstus par mākslu Repše publicēja zem pseidonīma Ģertrūde Rāma.

Lai gan Repše raksta jau no 15 gadu vecumam, kas jau kopš tā laika viņai ir kā garīgais patvērums, autores pirmā publikācija bija laikrakstā, kad 1979. gadā viņas stāstu “Kamielis Vecrīgā” nopublicēja “Literatūra un Māksla”. Šim stāstam sekoja stāstu krājums “Koncerts maniem draugiem pelnu kastē”, kurā sāk parādīties izteiktais Repšes stils un kurš tika izdots 1987. gadā. Rakstnieces viens no vēl aizvien populārākajiem un zināmākajiem darbiem ir 1990. gadā izdotais romāns “Ugunszīme”, ko lielā mērā var dēvēt par Repšes kā profesionālas rakstnieces lielo debiju.

Pēc “Ugunszīmes” nākamais Gundegas darbs bija prozas cikls “Septiņi stāsti par mīlu”, kurā tika risināti cilvēka eksistenciālie jautājumi. Šim darbam sekoja stāstu krājums “Šolaiku bestiārijs”, un trīs romāni – “Ēnu apokrifs”, “Sarkans” un “Īkstīte”.

Pēc tam klajā nāca Repšes romānu un eseju krājumi “Pieskārieni”, kuas tika rakstīts par viņas mātes māsas vīru – mākslinieku Kurtu Fridrihsonu un viņa darbiem, “Tuvplāni”, kuru centrā bija Dž. Skulme un “Sieviete miglā” par L. Purmali. Tie iznāca attiecīgi 1998., 2000. un 2001. gadā. Tiem sekoja stāstu krājums “Ludovika zemes”, monogrāfija par Ojāru Vācieti, uz vairāki citi darbi.

Autores darbos visbiežāk sastopamās tēmas ir filozofija, psiholoģija un eksistenciālisms. Iemīļota darbu tēma Repšei ir arī dažāda veida darbi, kuru pamatā ir citi mākslinieki vai to darbi.

  • Viens no Repšes populārākajiem darbiem, kuru noteikti vajadzētu izlasīt ikvienam, ir arī rakstnieces romānu cikls “Smagais metāls.”, kurā ietilpst romāni “Alvas kliedziens”, “Vara rati” un “Dzelzs apvārdošana”.
  • Bet Gundegas interesantākais darbs, manuprāt, ir “Rakstnieku pavārgrāmata”, kurā viņa ir apkopojusi daudzu Latvijas rakstnieku un mākslinieku iemīļotākās receptes, kā arī stāstus, kuri saistīti ar ēdiena gatavošanu vai pašiem ēdieniem.

G. Repše ir arī saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda balvu, Literatūras gada balvu, kā arī oficiāli ir uzņemta Rakstnieku savienībā.

 

 

Nora Ikstena

Nora IkstenaNora Ikstena ir viena no rakstniecēm, kas pārstāv mūsdienu latviešu literatūru, bet tas nenoliedzami neietekmē to, ka viņa vēl joprojām ir viena no lieliskākajām dažādu žanru rakstisko darbu radītājām, kuras vārds ir zināms ne tikai Latvijā, bet nu jau arī citās pasaules valstīs.

Ikstena ir dzimusi 1969. gada 15. oktobrī Rīgā un tur pavadījusi arī savu bērnību. Pēc skolas pabeigšanas uz sāka studijas Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē, bet 2 gadu pēc LU absolvēšanas gadu studējusi Kolumbijas universitātē ASV angļu valodu un literatūru. Jau studiju laikā sākusi strādājusi Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā kā zinātniskā līdzstrādniece un turpinājusi to darīt arī pēc studijām. Vēlāk strādājusi arī par redaktori žurnālā “Karogs” un par redaktora vietnieci žurnālam “Rīgas balss”. Studējot ASV strādājusi arī kā viesredaktore Kolumbijas universitātes žurnālam “The Review of Contemporary Fiction”, kā rezultātā žurnāls izlaida arī latviešu prozai veltītu numuru. Vēlāk viņa bijusi arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja.

latviešu literatūras debiju Ikstena veica, sarakstot politiķes un rakstnieces Annas Rūmanes – Ķēniņas biogrāfiju. Šai grāmatai uzreiz sekoja divi stāstu krājumi. Savu biogrāfiju rakstniecību turpinājusi, sarakstot biogrāfijas par Vari Vētru, Māru Zālīti, Regīnu Ezeru un Bruni Rubensu. Runājot par daiļliteratūru, Ikstena izdevusi vairākus romānus – “Dzīves svinēšana”, “Jaunavas Mācība”, “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” un “Vīrs zilajā lietusmētelī” – un stāstu krājumus, piemēram, “Dzīves stāsti”. Rakstnieces ir sadarbojusies arī ar citiem rakstniekiem. Tā 2006. gadā iznāca biogrāfisks darbs par Imanta Ziedoņa bērnību “Nenoteiktā bija”, kurš tapa sadarbībā ar pašu Imantu Ziedoni. Bet 2010. gadā Ikstena, sadarbojoties ar vācu rakstnieku Levanu Beridzi, sarakstījusi lugu ar nosaukumu “Filiparia”. Vēl papildus stāstiem un romāniem, rakstniece rakstījusi arī esejas, kuras ir apkopotas divos krājumos – “Sīlis spoguļstiklā” un “Šokolādes Jēzus”, kā arī pasakas, kuras ir apkopotas grāmatā “Pasakas ar beigām”.

Režisors Dž. Dž Džilindžers 2010. gadā Dailes teātrī iestudēja izrādi “Amour Fou”, kura biaj balstīta uz Ikstenas romāna “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” motīviem. Kā arī Ikstena pati ir sarakstījusi scenāriju filmai par Latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule”, kura iznāca 2001. gadā.

Vairāki Ikstenas darbi ir ne tikai tulkoti dažādās valodās, bet arī izdoti citās valstīs. Piemēram, viņas romāns “Dzīves svinēšana” ir tulkots dāņu, gruzīnu, zviedru un igauņu valodās. Romāns “Jaunavas mocības” ir izdots abās mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet rakstnieces stāstu krājuma “Dzīves stāsti” angļu tulkojums ir iznācis arī Kanādā.

Par saviem darbiem autore ir arī saņēmusi vairākas godalgas. Piemēram. viņai ir piešķirta Baltijas asamblejas balva,  laikraksta „Diena” Gada balva kultūrā un Literatūras gada balva ar biogrāfisko darbu “Nenoteiktā bija”. 2001. gadā Ikstena ir saņēmusi Literatūras gada balvu un Spīdolas stipendiju. Viņas stāsta „Elzas Kugas vecuma neprāts” tulkojums ir iekļauts „Best European Fiction 2011” sarakstā. Un pati rakstniece ir saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Ikstenas darbi, kurus tev notiekti vajadzētu apskatīt un izlasīt ir:

  • „Nenoteiktā bija”
  • „Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”
  • „Vīrs zilajā lietusmētelī”
  • „Dzīves stāsti”
  • “Pasakas ar beigām”

Andra Neiburga

Andra NeiburgaAndra Neiburga ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu grāmatu autorēm, kura specializējas īsprozas rakstīšanā. Kurš gan nezin viņas stāstu “Stāsts pat Tilli un Suņu vīru”, taču patiesībā rakstniecei ir daudz citu brīnišķīgu darbu, ko ir vērts pieminēt.

Rakstniece ir dzimusi 1957. gadā Rīgā. Viņa ir beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, un pēc tam sākusi strādāt par žurnālu “Avots” un “Karogs” dizaineri. Viņa ir bijusi arī Rakstnieku savienības konsultante un Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja.

Neiburga latviešu literatūras ainā ienāca 1980. gadu vidū kā jauna un enerģiska rakstniece. Viņa debitēja šajā sabiedrībā ar stāstu krājumu “Izbāzti putni un putni būros”, kas tiek dēvēts par vienu no vislabākajiem piemēriem tajā, kādam jābūt jauna autora pirmajam debijas darbam.

Viņas spilgtākie un atpazīstamākie darbi ir bērnu grāmata “Stāsts par Tilli un Suņu vīru”, kura iznāca 1992. gadā un uz kuras motīviem tika uzņemta arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kā arī stāstu krājums “Stum, Stum”, kas klajā nāca 2004. gadā un kuru dēvē par spilgtāko un visplašāk kritizēto, bet tajā pašā laikā arī lasītāju atzīto grāmatu 21. gadsimta sākumā latviešu literatūrā. Par šo stāstu krājumu Andra Neiburga arī saņēma laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. Neiburga ir atzīta par vienu no viņas paaudzes spējīgākajām un labākajām rakstniecēm, jo viņas darbi ir spējuši aizraut daudzus cilvēkus.

Papildus literārajai darbībai Neiburga arī 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja A. Šniclera lugu “Rondo”, kā arī viņa ir tulkojusi dažādus darbus no angļu, krievu, vācu, franču, lietuviešu un pat gruzīnu valodas.

Autore, būdama no jaunākās rakstnieku paaudzes, arī aktīvi darbojas vietnēs twitter.com un facebook.com, kurās pauž savus viedokļus, pārdomas un idejas.

Un šeit var noskatīties Neiburgas bērnu grāmatas “Stāsts par Tilli un Sunu vīru” filmas adaptējumu

Avoti: Wikipedia, literature.lv

Anna Brigadere

anna brigadereAnna Brigadere ir latviešu dramaturģe, dzejniece un rakstniece, kura ir sarakstījusi vairākus ļoti populārus darbus, kuri vēl joprojām ir populāri un dzīvi kā rakstītā forma, tā uz teātra skatuves.

Rakstniece ir dzimusi 1862. gada 1. oktobrī Kalmuižas pagasta Baļļos. Anna bērnību ir pavadījusi Tērvetē.  Jau 13 gadu vecumā rakstniece sāka strādāt, lai pati pelnītu iztiku un palīdzētu ģimenei, jo viņas tēvs visu mūžu nostrādāja par kalpu kādā saimnieka muižā. Pēc tēva nāves Brigadere pārcēlās pie māsas un Jelgavu, kur palīdzēja māsai šuvējas darbā. Vēlāk abas pārceļas uz Ventspili un tad uz Rīgu. Vēlāk Brigadere laiku ir pavadījusi arī Maskavā taču tad atgriezusies Latvijā, lai savu mūžu pavadītu Rīgā.

Savā dzīves laikā autore ir strādājusi daudz un dažādos darbos, sākot no šuvējas un pārdevējas, vēlāk arī par audzinātāju, bet pēc pedagoģijas kursu pabeigšanas arī par mājskolotāju vācu ģimenēs Rīgā, skolotāju sieviešu proģinmāzijā un redaktori.

Lai gan rakstniece skolā ir gājusi tikai dažus gadus, jo viņai jau agri bija jāsāk darba gaitas, tas nav atturējis viņu no kļūšanas par vienu no latviešu iemīļotākajām rakstniecēm. Savu pirmo stāstu ar nosaukumu “Slimnīca” viņa sacerēja ap 1893. gadu, taču viņas kā autores karjera aizsākās pēc tam, kad tā laika Rīgas Latviešu teātra direktors palūdza viņai pārtulkot latviešu valodā kādu bērnu lugu. Pēc tam, kad viņa nav varējusi atrast neko piemērotu, Brigadere trīs diennakšu laikā sacerēja pati savu lugu ar nosaukumu “Sprīdītis”, kura vēl joprojām ir viens no autores pazīstamākajiem darbiem. Šīs lugas izrādes teātrī guva milzīgus panākumus, kā rezultātā tas deva viņai iespēju turpināt rakstīt, tā tapa mūsdienu latviešu klasiskās lugas “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, “Maija un Paija” un “Lolitas Brīnumputns”.

Bet savā mūža nogalē rakstniece no lugām pārgāja pie apjomīgākiem darbiem, sarakstot jaunības triloģiju – “Dievs, daba, darbs” (1926), “Skarbos vējos” (1930), “Akmens sprostā” (1933) – kuras pamatā ir pašas autores bērnības un jaunības notikumi un piedzīvojumi.

Rakstniecei ir piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.

Šeit var noskatīties animācijas filmiņu pēc Annas Brigaderes “Sprīdīša” motīviem

1. daļa

2. daļa

Šeit ir “Sprīdīša” filmas versija

Bet šeit var noskatīties filmu “Maija un Paija”, kura ir viedota pēc Annas Brigaderes lugas ar tādu pašu nosaukumu motīviem

Anna Sakse

Anna SakseAnna Sakse bija viena no Latvijas PSR izcilākajām rakstniecēm, kura ne tikai rakstīja dažādas bērnu grāmatas un romānus, bet okupācijas laikā arī iestājās pret PSRS ideoloģiju un uzdrīkstējās to kritizēt, kā arī caur saviem dažāda veida publicistikas darbiem par nosodīja nacismu. Iespējams arī tādēļ viņas vārds vēl jo projām ir pazīstams un populārs, jo tas tiek asociēts ar spēcīgu personību un izcilu rakstniecību.

Latviešu tautas rakstniece ir dzimusi tālajā 1905. gadā Gulbenes novada Lejasciemā. Viņas ģimene nebija no tām turīgākajām, jo viņi bija sīkzemnieki. Pabeigusi pamatskolu un reālģimnāziju savā dzimtajā pilsētā, Sakse devusies uz Rīgu, lai uzsāktu studijas LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes divās nodaļās – pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Taču dažādu apstākļu dēļ viņa šīs studijas nav pabeigusi.

Par spīti augstākās izglītības trūkumam, viņa tāpat ir strādājusi dažādos laikrakstos un izdevumos par tulkotāju un korektori. Lai gan īsu laiku Sakse ir pavadījusi emigrācijā Krievijā, kur viņai nācās doties 2. Pasaules kara laikā, atgriežoties Latvijā viņa aktīvāk kā jebkad turpināja savu literāro karjeru, gan strādājot laikrakstos, gan sākot izdot savas publikācijas. Šajās publikācijās viņa ir kritizējusi kā Padomju savienības ideoloģijas, tā Hitlera nacistisko režīmu, un  cildinājusi kolektivizāciju. Daži no autores pazīstamākajiem darbiem ir romāns “Dzirksteles naktī”, romāns “Pret kalnu”, pasaku krājums “Pasakas par ziediem” , kā arī bērnu pasakas – “Kā kaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām”, “Zāles stiebrs” un “Puķu zirnītis”. Kopā Sakse ir uzrakstījusi vairāk nekā 60 pasakas dažādu vecumu lasītājiem, tādēļ viegli var teikt, ka viņa ir pasaku karaliene.

 

Šeit var noklausīties Annas Sakses vienu no populārākajām pasakām “Zaķa kāposti

Arī šeit var izlasīt un noklausīties vairākas Annas Sakses pasakas

http://www.pasakas.net/autori/a/anna_sakse/?page=2

Piemēram, vienu no pasaku krājuma “Pasakas par ziediem” pasakām “Hiacinte

http://www.pasakas.net/pasakas/literaras_pasakas/h/hiacinte/

 

Dokstacijas – labs veids, kā skatīties pasakas

android dokstacija - pasakasTehnoloģijas pēdējo gadu laikā ir attīstījušās galvu reibinošos ātrumos, un pasaku skatīšanās/klausīšanās ir kļuvusi par tehnoloģiski attīstītu nodarbi, kurā bērniem nu ir iespējams veikt šīs darbības gan ar galda datoriem, planšetdatoriem, portatīvajiem datoriem, kā arī mūzikas atskaņotājiem un arī ar tā sauktajiem gudrajiem telefoniem. Visas šīs ierīces ir spējīgas atskaņot mūzikas failus, un izņemot lielāko daļu mūzikas atskaņotāju visas pārējās nosauktās ierīces var arī rādīt bildi un atskaņot video failus, kas kopsummā ar interneta pieslēgumu dod lietotājiem iespēju skatīties dažnedažādākos raidījumus, seriālu, filmas un protams arī pasakas.

Šodien došu jums ieskatu vienā no šādiem skatīšanās veidiem, kurā jūs varat, izmantojot telefonu dokstacijas atskaņot video vai audio pasakas un turot telefonu vienotā pozīcijā pēc tam tās arī izbaudīt. Būtībā telefonu dokstacijas ir paliktņi, kas aprīkoti ar iebūvētu telefona lādētāju, skaļruņiem un dažos gadījumos arī pulksteni un vēl citām tehnoloģijām, un ieliekot savu telefonu šādā ierīcē jūs varat viegli izmantot visas šīs tehnoloģijas, lai lādētu telefonu, pastiprinātu audio signālus un kopumā labāk izbaudītu pasakas, ko skatāties uz šī telefona. Šīs ierīces galvenokārt iedalās divās lielās kategorijās:

Apple telefonu dokstacijaApple produkti – Apple ir pasaulē lielākā teoloģiju kompānija un viņu iPhone telefoni ir visiem zināmi, kā augstas klases produkti, un tieši šī iemesla dēļ tiem ir ļoti daudz un dažādi aksesori, kuru skaitā ir arī dokstacijas. Šādas dokstacijas ļauj jums savienot telefonu ar datoru, skatīties uz tā filmas vai klausīties mūziku un dod parocīgu vietu, kur novietot savu telefonu, kad vēlaties darīt kādu no iepriekš minētajām lietām. iPhone telefoniem ir lieli skārienjūtīgi ekrāni, kas ļauj jums izbaudīt vizuāli krāšņas pasakas, un iebūvētā 3.5 milimetru audio izeja ļaus jums pastiprināt telefonā attēloto pasaku audio celiņu no dokstacijas iebūvētajiem skaļruņiem.

Android telefonu dokstacijaAndroid produkti – Android ir mobilo ierīču platforma, kas pēdējo gadu laikā ir straujāk augošā operētājsistēma un Android pašlaik tiek izmantots lielākajā daļā mobilo ierīču. Android mobilo telefonu platforma tiek veidota kompānijas Google paspārnē un tā ir brīvi pieejama ikvienam, kas padara to iekārojamu un ļoti veiksmīgu. Šī mobilo ierīču platforma ir spējīga sniegt tieši tādas pašas iespējas, kā Apple izstrādāties produkti, bet tās ir pieejamas daudz lētākās ierīcēs un tātad pieejamas daudz vairāk lietotājiem. Dokstacijas šāda veida Android ierīcēm ir visai liels retums, tomēr ir iespējams atrast dažas ierīces kas tieši paredzētas visiem Android telefoniem un ir arī tādas ierīces, kas paredzētas tieši speciāliem telefonu modeļiem. Šādas Android novietnes ir parocīgas, jo tajās iespējams ievietot dažāda veida telefonus un planšetdatorus, kuros visos iespējams vērto dažādas pasakas un video failus.

Kā redziet, tad skatīties pasakas jūsu mobilajās ierīcēs ir visai ērti izmantojot šāda veida dokstacijas, tomēr ir jāizvēlas pareizā tieši jūsu telefonam vai planšetdatoram, bet kad tas izdarīts, šo ierīču lietošana kļūst ļoti viegla un intuitīva.

 

Māra Cielēna

mara cielenaLai gan Māras Cielēnas vārdu cilvēki, kuri ne tik daudz interesējas par latviešu literatūru un pasakām, iespējams, ir dzirdējuši mazāk, šī rakstniece noteikti ierindojas to latviešu autoru sarakstā, kuri ir atzīti un mīlēti.

Māra Cielēna ir dzimusi Rīgā 1954. gada 29. maijā. Arī visu bērnību Māra ir pavadījusi Rīgā, kur uzsākusi skolas gaitas, viņai ir ļoti iepatikusies literatūra, no kurienes arī ir dzimis sapnis par rakstnieces statusu. Arī augstāko izglītību Māra ir ieguvusi Rīgā – Latvijas Valsts Universitātē, kur studējusi sev tuvo latviešu valodu un literatūru. Pēc izglītības iegūšanas autore strādājusi gan Zinātņu akadēmijā, gan dažādās latviešu izdevniecībās par redaktori.

Māra Cielēna raksta dzeju, kā arī bērnu literārās pasakas. Par saviem darbiem autore ir saņēmusi arī vairākus apbalvojumus, piemēram, Pastariņa prēmiju.

Cielēnas darbos – kā dzejoļos, tā pasakās – ir raksturīgs siltums, iztēles bagātība, sirsnīgums, apcerīgums un sižetiskums, iespējams tieši tāpēc viņas pasakās ir ļoti izteikti un nu jau pazīstami tēli – Balonpuika, Princese, kura dzīvo priedē un citi. Viņa arī ir rakstījusi dzejas recenzijas, kā arī veikusi dažādus bērnu pasaku tulkojumus no krievu, angļu, vācu un pat bengāļu valodas.

Starp ievērojamākajiem un nozīmīgākajiem rakstnieces darbiem ir:

  • 1992. gadā izdotā 1. autores pasaku grāmata – Tuksaks un Mamolis

  • pasaku grāmata “Pulksteņu nakts gaitas”, kura izdota 1997. gadā, bet 2008. gadā izdota šīs pasakas klausāmgrāmatas versija, kuru ierunājusi Vera Singajevska

  • 2001. gadā izdotās Pilsētas pasakas un Pasaules pasakas

  • pasaka “Princese Aurēlija un kokspoki”, kas izdota 2011. gadā

  • kā arī Māras Cielēnas pasaku krājumu apkopojas vienā lielā grāmatā ar atbilstošu nosaukumu “Pasakas”.

Fotogrāfija ņemta no adreses: www.literature.lv

Margarita stāraste

Margarita StārasteMargarita Stāraste ir viena no vispazīstamākajām latviešu bērnu pasaku autoriem un ilustratoriem, jo tādas viņas grāmatas kā, piemēram, “Zīļuks” un “Pasaku ābece” ir ļoti iemīļotas pasakas daudziem bērniem, ne tikai to košo ilustrāciju dēļ, bet gan arī to aizraujošo un mīļo stāstu dēļ.

Rakstniece ir dzimusi tālajā 1914. gadā Krievijas pilsētiņā Vladimirā, taču abi viņas vecāki, tāpat kā viņa pati ir latvieši. Tajā laikā viņi bija devušies uz Krieviju labākas peļņas meklējumos, taču pēc Margaritas dzimšanas, visa ģimene ir atgriezusies Latvijā, kur Margarita vēlāk ir uzsākusi arī savas skolas gaitas dažādās skolās. Lai gan Margaritas māte ir vēlējusies, lai meita kļūst par zobārsti, tēvs tomēr ir atbalstījis meitenes māksliniecisko talantu un vedis viņu uz dažādām izstādēm, kur tad arī pastiprinājās Margaritas mīla pret mākslu, kā rezultātā pēc vidusskolas pabeigšanas viņa iestājās Mākslas akadēmijā, kur pabeidza grafikas nodaļu. Tā kā ne tikai māksla, bet arī literatūra bija ļoti tuva Margaritai, kopš 1942. gana Stāraste raksta un pati arī ilustrē savas bērnu pasaku grāmatas, kuras nu jau visas ir tulkotas dažādās citu tautu valodās. Lai gan savā mūžā Stāraste ir piedzīvojusi romāna cienīgu dzīvesstāstu ar mīlestības pazaudēšanu un atkal atrašanu, viņa tomēr savu dzīvi ir veltījusi tikai un vienīgi bērnu pasakām, sarakstot un ilustrējot 20 savas  pasakas, kā arī veidojot ilustrācijas vairāk kā 100 citu autoru pasakām. Viņa arī ir veidojusi vairāku leļļu teātra izrāžu dekorācijas tieši savu pasaku iestudējumiem. Un pēc autores pasaku motīviem ir arī uzņemtas vairākas animācijas filmas.

Ievērojams ir arī Stārastes apbalvojumu klāsts, kur starp dažādām balvām ir arī 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

  • Pazīstamākā no Margaritas Stārastes pasakām varētu būt “Zīļuks”, kurā mazie lasītāji var sekot līdzi Zīļuka piedzīvojumiem un dēkām.
  • Arī Stārastes “Ziemas pasaka” ir ļoti pazīstama un populāra tieši pateicoties tās galvenajam varonim – Kraukšķītim.
  • Kā arī pasaka ar nosaukumu “Tince grib mācīties”, kuras galvenā varone ir lelle Tince, kura arī vēlas iet skolā, dod visiem tās lasītājiem šodienas pasakās reti sastopamo vēlmi iet skolā un iegūt zināšanas.

Rūdolfs Blaumanis – pasakas

Rudolfs blaumanisRūdolfs Blaumanis bija viens no latviešu spilgtākajiem 19., 20. gadsimta prozas, dzejas un pasaku rakstītājiem, kā arī žurnālistiem.

Rūdolf Blaumanis ir dzimis 1863. gadā Ērgļos. Sava mūža laikā izcilajam rakstniekam nekad nebija bijis savs dzīvoklis vai māja, jo viņš vienmēr īrēja istabas pie paziņām un svešiniekiem. Mūsdienās Blaumani visi pazīst kā rakstnieku un daudzu izcilu darbu autoru, un tā nav nejaušība, ka viņam tiek piedēvēts šāds tituls. Viņš mērķtiecīgi veidoja savu karjeru tā, lai kļūtu par rakstnieku. Sākumā Blaumanis daudz lasīja izcilu vācu rakstnieku darbus, strādāja par žurnālistu, rakstīja teātra recenzijas. Un tikai vēlāk pievērsās literāru darbu rakstīšanai.

Lai gan Rūdolfa Blaumaņa mūžs bija ļoti īss – viņš nomira 1908. gadā Somijā 45 gadu vecumā, savā mūžā viņš radīja daudzus darbus, kuri mūsdienās ir kļuvuši par neatņemamu latviešu literatūras sastāvdaļu. Pazīstamākie ir viņa pasaka “Velniņi”, noveles “Raudupiete”, “Purva bridējs” un “Nāves ēnā”, lugas “Pazudušais dēls”, “Trīnes grēki”, “Indrāni”, “Skroderdienas Silmačos” un “No saldenās pudeles” un dzejolis “Tālavas taurētājs”.

Arī vietnē YouTube.com ir pieejami daži Rūdolfa Blaumaņi darbi:

Pasaka “Velniņi”

Multfilma, kura veidota pēc Blaumaņa dzejoļa “Tālavas taurētājs” motīviem

Imants Ziedonis – pasakas

Imants ziedonisImants ziedonis bija Latviešu autors, prozaiķis, dzejnieks, publicists, kā arī epifaniju autors un pat tulkotājs un scenārists, un šis talantīgais cilvēks nodzīvoja 79 gadus ilgu mūžu, un diemžēl aizgāja mūžībā 2013. gadā 79 gadu vecumā.

Ziedonis ir Latvijā dzimis un audzis, un lielāko dzīves daļu saistījies tieši ar filoloģiju un literatūru un Latvijas valsti, kā arī šo valodu. Šis visiem Latviešiem tik zināmais autors ir dzimis 1933. gada 3.maijā, un savu pirmo izglītību ieguvis 1952.gadā, kad 19. gadu vecumā pabeidza Tukuma 1. Vidusskolu. Vēlāk ziedonis studējis arī Latvijas universitātē un Literatūras institūtā Maskavā, tajā pašā laikā strādājot dažādus gadījuma darbus, kas bija daļēji vai attālināti saistīti ar viņa mīļotajām profesijām un zinātnēm. Ziedonis savos vēlākajos gados bijis viens no Latviešu institūta dibinātājiem, darbojies Latvijas Tautas frontē un ir piedalījies balsojumā par Latvijas republikas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā , un ir pat bijis padomnieks mūsu valsts prezidentam kultūras jautājumos.

Bet mums visiem plašāk zināmā ziedoņa dzīves daļa ir viņa daiļrade, un to viņš sācis publicēt 1956. gadā 23 gadu vecumā, bet pirmo dzejoļu krājumu izdevis jau 28 gadu vecumā. Mums pašlaik ir pieejami vismaz 16 dažādi Ziedoņa daiļdarbu krājumi un 7 dažādi pasaku krājumi, par ko arī šis rakstnieks ir izpelnījies lielākos nopelnus. Ziedoņa Krāsainās pasakas, un Sarkanā grāmata un Lāču pasakas sastāda lielu daļu no mūsu jaunatnes pasakām, un pamatskolā daudzas no šīm pasakām ir jāmācās un jālasa vasaras lasāmvielas sarakstos.

Šeit ievietošu arī dažu ziedoņa pasaku video amteriālus no Youtube failu straumēšanas servisa:

Dzeltenā pasaka

Zaļā pasaka

Dzintara Pasaka

Lillā pasaka