hanss kristians andersens

Hanss Kristians Andersens

Izcilais dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens dzimis 1805. gada 2. aprīlī, Odensē, Dānijā un 70 gadu vecumā 1875. gada 4. augustā, Kopenhāgenā, Dānijā miris.

Hanss Kristians Andersens ir pazīstams kā pasaku meistars – vēl līdz šai dienai viņa pasakas tiek lasītas visā pasaulē un vēl joprojām ir vienas no populārākajām pasakām, piemēram, “Princese uz zirņa”, “Sarkanās kurpītes”, “Neglītais pīlēns”, “Sniega karaliene”, “Mazā nāriņa”, “Nelokāmais alvas zaldātiņš”, “Īkstīte”, “Meža gulbji”.

Hanss dzimis un dzīvojis nabadzīgā ģimenē, kurā viņš bija vienīgais bērns. Viņa māte bija veļas mazgātāja, bet tēvs kurpnieks. Tiek uzskatīts, ka ģimenes trūcīgais stāvoklis bija viens no faktoriem, kas mazajā zēnā veicināja radošuma un fantāzijas attīstību – lai radītu ap sevi rotaļu pasauli, zēns bija spiests iztikt tikai ar savu radoši iztēli.

Hansa radošās gaitas sākās jau agrā bērnībā, kad viņš 7 gadu vecumā pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi un, tās iedvesmots, sāka izdomāt dažādus stāstus, realizējot tos improvizētās leļļu teātra izrādēs. Hanss atšķīrās no saviem vienaudžiem ar savu neierasto izskatu un radošajām dotībām, tāpēc vienaudži Hansu nepieņēma savā pulkā, kas mazā zēna sirdī radīja neizdzēšamu aizvainojumu, kas vēlāk tika izpausts viņa gara darbos.

Negaidītas tēva nāves dēļ jau 11 gadu vecumā Hanss bija spiests sākt strādāt. 14 gadu vecumā viņš pameta savas dzimtās mājas Odensē, lai dotos uz Kopenhāgenu un piepildītu savu sapni par aktiera karjeru. Neilgu laiku Hansam izdevās nostrādāt par aktieri Dānijas Karaliskajā teātrī, bet drīz vien izskata un balss lūzuma dēļ Hansu no teātra atlaida.

Savas rakstniecības pirmsākumos Hansam neveicās – viņa rakstu darbi nekur neguva atsaucību un atbalstu. Viņa dedzīgā uzcītība un neatlaidība netika nepamanīta – pateicoties šīm īpašībām, Hanss uz pilsētas kases rēķina četrus gadus varēja mācīties Slagelsē. Tālāk skolas gaitas Hansu aizveda uz Helsingoru, bet vēlāk – uz Kopenhāgenas universitāti.

Pirmais stāsts, kas Hansam atnesa zināmu slavu, bija “Pastaiga no Holmēna kanāla līdz Amageras austrumu galam”. Pastāvīgas slavas virsotnē Hansu uznesa viņa pirmais pasaku krājums “Pasakas bērniem”, kas tika uzrakstīts 1835. gadā. Slavas apreibināts, Hanss uzrakstīja vēl divus pasaku krājumus – pirmo 1838. gadā, bet otro – 1845. gadā. Tā Hanss Kristians Andersens kļuva atpazīstams kā pasaku meistars, taču šī pasaku teicēja slava pašam Hansam nepatika, tāpēc viņš intensīvi centās dzēst ar jaunu romānu un stāstu rakstīšanu, taču viņa pūles izrādījās veltīgas – pasaku meistara slava guva virsroku. Pat Hansa pēdējais darbs pirms aiziešanas viņsaulē, ko viņš pēc trīs gadu pārtraukuma uzrakstīja, bija pasaka. Hanss Kristians Andersens un viņa darbi, kā tas nereti ir pieredzēts arī citos gadījumos, lielāko slavas uzplaukumu piedzīvoja tikai pēc autora nāves.

Hansa Kristiana Andersena atstātajā pūrā ir vairāk kā 160 pasakas, romāni, lugas un dzejoļi, kuru motīvi ir vairāku desmitu kinofilmu, multiplikācijas filmu, teātra un baleta izrāžu pamatā visā plašajā pasaulē.

pasaku stastnieki

Interaktīvās mīkstās rotaļlietas – latviešu pasaku stāstnieki

Mīksto rotaļlietu ražošanas kompānija “Fancy Toys” ir uzražojusi arī interaktīvās mīkstās, plīša rotaļlietas, pirmos bērnības draugus – pasaku stāstniekus, kas pasakas stāsta arī latviešu valodā. Latviešu ģimenēm vai arī tām ģimenēm, kurām ir svarīga bērna latviešu valodas apguve un tās izkopšana, šīs rotaļlietas ir iepriecinoša inovācija – vecākiem vairs nav pašiem jālasa pasakas, kas ievērojami ietaupa laiku citu pienākumu veikšanai. Atliek vien iedarbināt pūkaino stāstnieku, un bērns var klausīties tā stāstītajās pasakās bez apstājas, jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šī rotaļlieta, tāpat kā jebkura cita mīkstā rotaļlieta, ir paredzēta līdzi ņemšanai arī gulētejot, tikai šī, atšķirībā no citām, stāstīs pasaciņas līdz mazais klausītājs iemigs.

Uz pasaku stāstnieka katras kājas, auss un vēderiņa ir pogas, kas paredzētas konkrētās pasakas izvēlei. Katra poga kalpo arī par pauzes un starta pogu – ja vēlaties stāstījumu apturēt, piespiediet pogu, bet, ja vēlaties to turpināt klausīties, piespiediet pogu vēlreiz. Lai apturētu stāstījumu pavisam, piespiediet pogu “Stop”. Lai pasakas ieraksts būtu kvalitatīvs, rotaļlietu stāstījums ir ierakstīts profesionālā ierakstu studijā. Pati rotaļlieta ir izgatavota no poliestera šķiedras un tās augstums ir 28 cm. Tās darbināšanai ir nepieciešamas trīs AA baterijas, kas jau ir iekļautas komplektā Šī rotaļlieta ir ieteicama bērniem no 3 gadu vecuma. Rotaļlietai piešķirtā garantija ir 2 gadi.

Piemēram, lācis stāstnieks (brūnā krāsā) stāsta tādas pasakas kā “Trīs lāči”, “Maša un lācis”, “Putras pods”, “Par brūno lāci un peli karuseli”, “Divi mantkārīgi lāči”.

Ir pieejams arī tāds rotaļu lācis (baltā krāsā), kas dzied šūpuļdziesmas “Circenīša Ziemassvētki” “Aijā žūžū lāča bērni”, “Neviens putniņš tā nepūta”, “Velc pelīte saldu miegu”. Šim lācim ir arī ieraksta funkcija – tajā iespējams ierakstīt jebkādu pasaku vai vēstījumu līdz pat 10 minūtēm. Šī lāča ķepas ir aprīkotas ar LED gaismiņām, kas mirgo.

Var iegādāties arī balto rotaļu kaķi, kas gan stāsta pasakas, gan dzied šūpuļdziesmas. Arī šim kaķim ir pieejama ieraksta funkcija un LED gaismiņas, kas mirgo.

Visu “Fancy Toys” rotaļlietu ražošanā tiek izmantoti hipoalerģiski, sertificēti augstākās kvalitātes tekstilizstrādājumi – tie ir netoksiski, nesatur kaitīgās krāsvielas, nedeformējas, nezaudē izskatu, kā arī ir lieliska un noderīga dāvana bērnam.

pasakas berniem

Interesantas pasaku grāmatas bērniem

Lielākajai daļai sabiedrības pasakas asociējas ar pasaku grāmatu lasīšanu bērniem pirms nakts miega, tomēr mūsdienās informācijas tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi arī grāmatu industriju. Pasakas tagad ir pieejamas ne vien elektronisko grāmatu formātā, bet arī audio formātā – noklausāmas interneta tiešsaistē datorā vai telefonā, vai, piemēram, kāda rotaļu lāča vai zaķa stāstījumā, kā arī citos, iespējams, daudziem vēl neapzinātos veidos. Lai vai kā mainītos pasakas pasniegšanas forma, attīstoties tehnoloģijām, svarīgākais tomēr ir pasakas saturs un vēstījums un, ejot cauri laikmetiem, ir pasakas, kas nepazūd. Šīs mūžīgās pasakas tiek stāstītas no paaudzes paaudzē, mazliet mainoties to interpretācijai, precīzāk, pasaku elementiem pārvarot dažādu tautu robežas, taču saglabājot to galveno vēstījumu. Kuras ir tās pasakas, kas ir spējušas izdzīvot cauri laikmetu un tautu griežiem, kas vēsta par cilvēces morāli un vispasaulīgajām vērtībām, kas spēj vakaros iemidzināt tūkstošiem bērnu?

Ir pasakas, kuras stāsta dažādas tautas visā pasaulē, pārvarot valodas barjeru, piemēram, Rausītis jeb Колобок (no krievu valodas – rausītis), bet ir arī iecienītas un mīļas pasakas, kuras stāsta tikai savas tautas robežās, piemēram, latviešu pasakas “Kaķīša dzirnavas”, “Velniņi”, “Maija un Paija”, “Sprīdītis” un citas.

Populārākās, tātad arī cilvēcesprāt interesantākās, pamācošākās un audzinošākās pasakas ir “Puisītis Pirkstiņš”, “Vasilisa Brīnumdaiļā”, “Pelnrušķīte”, “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, “Ezīša kažociņš”, “Zelta zirgs”, “Pilsētas pele un lauku pele”, “Meža gulbji”, “Runcis zābakos”, “Brēmenes muzikanti”, “Sarkangalvīte un vilks”, “Ansītis un Grietiņa”, “Trīs sivēntiņi un vilks”, “Mazais princis”, “Pasaka par zelta ābeli”, “Pasaka par vērdiņu”, “Sniega karaliene”, “Princese un zirņa”, “Īkstīte”, “Nezinītis uz Mēness”, “Mazā nāriņa”, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Pinokio”, “Alise Brīnumzemē”, “Princis – varde”, “Aladins”, “Skaistule un briesmonis”, “Robins Huds”, “Neglītais pīlēns”, “Apburtā princese” un daudzas citas.

Pasakām ir ļoti liela nozīmē katras tautas kultūrā, jo, pirmkārt, pasakas ir daļa no nemateriālā kultūras mantojuma, otrkārt, pasakām ir pedagoģisks un audzinošs raksturs, treškārt, pasaku stāstīšana ir veids, kā vecāki un bērni var nodibināt komunikatīvu un emocionālu saikni, ceturtkārt, pasakas ir valodas attīstības līdzeklis, tāpēc – lasīsim, stāstīsim un klausīsimies pasakas!

Rotaļlieta, kas lasa pasakas – MyMimm

uploads-1414157580912-lacis

Pasakas ir ikviena cilvēka bērnības nozīmīga sastāvdaļa, jo tās, bieži, ir pirmie teksti, kurus mēs iemācamies lasīt, kā arī to lasīšana nereti ir viena no bērnības patīkamākajām atmiņām. Bet ko darīt tiem vecākiem, kuriem nav laika lasīt vai iemācīt lasīt pasakas saviem bērniem? Tiem noderēs šī mīkstā rotaļlieta, kurā ir iebūvēts MP3 atskaņotājs, kas dos iespēju bērniem pirms gulētiešanas dzirdēt pasakas, pat ja vecāku nav mājās.

Šī MyMimm rotaļlieta ir brīnišķīgs variants, kā atskaņot bērniem pasakas, jo tā izskatās kā mīlīgs rotaļu lācītis, taču tajā ir paslēpt MP3 atskaņotājs. Rotaļu lāča forma ne tikai izskatās ļoti labi, un iederēsies ikviena bērna istabā, tā arī dod iespēju novietot šo lāci tuvu bērnam, jo šī MP3 atskaņotāja mīkstais rotaļlietas apvalks pasargās bērnu no jebkādām traumām, kuras tas varētu gūt no parasta atskaņotāja, kā arī pasargās pašu atskaņotāju no bojājumiem vai tā saplēšanas.

Papildus šī rotaļlieta ir aprīkota arī ar bezvadu pulti, kas dos iespēju vecākiem izslēgt atskaņoto failu no attāluma. Bieži vien ieiešana bērna istabā un skaļa ierīču izslēgšana var uzmodināt bērnus no viņu tā jau trauslā miega, tāpēc pults ļaus izslēgt skanošo pasaku no attāluma, pat neieejot bērna istabā, tādejādi ļaujot bērnam mierīgi gulēt un sapņot.

Vēl lieliska šīs rotaļlietas iespēja ir pievienot tai austiņas. Var gadīties situācija, kad bērns vēlas klausīties pasaku automašīnā vai citā vietā, kur parasti tas nebūtu iespējams, vai arī, vairāku bērnu vecākiem nākas izdomāt veidus, kā apmierināt visus bērnus, kad nāk laiks izvēlēties vakara pasaciņu. Astiņas ļaus bērnam klausīties pasakas jebkur, dodot iespēju ikvienā vietā baudīt savus mīļākos stāstus. Kā arī dodot iespēju atskaņoto pasaku dzirdēt tikai vienam cilvēkam, netraucējot citus.

Pasakas šajā rotaļlietā var ielādēt ar USB vada palīdzību, kura izeja atrodas lāča muguras daļā. Tas dod ikvienam vecākam brīvi mainīt pasakas, kā arī to ir ļoti ērti un vienkārši izdarīt, gluži kā tu kopētu failu jebkurā zibatmiņā vai citā ierīcē.

Tie vecāki, kuri uztraucas par bērna drošību un veselību var būt droši, ka bērns nebūs spējīgs atvērt vai tikt klāt lācītī esošajam MP3 atskaņotājam. Šis atskaņotājs ir aizsargāts ar rāvējslēdzēju, kuram papildus ir piekārta cilpa ar piekaramo slēdzeni vai atslēgu gredzenu. Šādi ikviens vecāks varēs būt drošs, ka bērns nespēs sabojāt šo rotaļlietu vai norīt kādu no tās daļām.

Un vēl papildus šī rotaļlieta nāk arī ar akumulatoru, kuru var izmantot, lai lietotu šo rotaļlietu vietās, kur nav pieejams dators vai elektrība. Tas lieti noderēs ikvienā pārgājienā vai citā pasākumā, kurā bērni tik un tā vēlēsies noklausīties savu ikdienas pasaku, bet pieeja elektrības rozetei vai citai elektriskai ierīcei ir limitēta.

Pati rotaļlieta ir 35 centimetrus augsta, tādēļ lieliski izskatīties novietota kā uz plaukta, tā jebkuras citas virsmas. MyMimm ir ideāla rotaļlieta ikvienam bērnam, kuram patīk klausīties pasakas un aizmirsties stāstu valstībā.

Gundega Repše

Gundega Repše

Gundega Repše ir viena no jaunāko laiku spilgtākajām latviešu rakstniecēm, jo viņas daiļradē ietilpst kā stāsti, tā romāni, esejas un pat pavārgrāmata. Viņu droši var dēvēt par vienu no ietekmīgākajām 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta latviešu rakstniecēm un prozaiķēm.

Repše ir dzimusi 1960. gada 13. janvārī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.  Pēc vidusskolas absolvēšanas Gundega tālāk ir devusies mācīties uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju, kurā beigusi mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Pēc augstākās izglītības iegūšanas rakstniece ir aktīvi darbojusies vairākos izdevumos, piemēram, žurnālā “Liesma” un “Karogs un avīzēs “Labrīt” un “Izglītība un Kultūra”, kā arī Mākslinieku savienībā. Šajos izdevumos viņa publicēja gan recenzijas, gan dažādus citus rakstus par literatūru un arī sabiedrību. Bet rakstus par mākslu Repše publicēja zem pseidonīma Ģertrūde Rāma.

Lai gan Repše raksta jau no 15 gadu vecumam, kas jau kopš tā laika viņai ir kā garīgais patvērums, autores pirmā publikācija bija laikrakstā, kad 1979. gadā viņas stāstu “Kamielis Vecrīgā” nopublicēja “Literatūra un Māksla”. Šim stāstam sekoja stāstu krājums “Koncerts maniem draugiem pelnu kastē”, kurā sāk parādīties izteiktais Repšes stils un kurš tika izdots 1987. gadā. Rakstnieces viens no vēl aizvien populārākajiem un zināmākajiem darbiem ir 1990. gadā izdotais romāns “Ugunszīme”, ko lielā mērā var dēvēt par Repšes kā profesionālas rakstnieces lielo debiju.

Pēc “Ugunszīmes” nākamais Gundegas darbs bija prozas cikls “Septiņi stāsti par mīlu”, kurā tika risināti cilvēka eksistenciālie jautājumi. Šim darbam sekoja stāstu krājums “Šolaiku bestiārijs”, un trīs romāni – “Ēnu apokrifs”, “Sarkans” un “Īkstīte”.

Pēc tam klajā nāca Repšes romānu un eseju krājumi “Pieskārieni”, kuas tika rakstīts par viņas mātes māsas vīru – mākslinieku Kurtu Fridrihsonu un viņa darbiem, “Tuvplāni”, kuru centrā bija Dž. Skulme un “Sieviete miglā” par L. Purmali. Tie iznāca attiecīgi 1998., 2000. un 2001. gadā. Tiem sekoja stāstu krājums “Ludovika zemes”, monogrāfija par Ojāru Vācieti, uz vairāki citi darbi.

Autores darbos visbiežāk sastopamās tēmas ir filozofija, psiholoģija un eksistenciālisms. Iemīļota darbu tēma Repšei ir arī dažāda veida darbi, kuru pamatā ir citi mākslinieki vai to darbi.

  • Viens no Repšes populārākajiem darbiem, kuru noteikti vajadzētu izlasīt ikvienam, ir arī rakstnieces romānu cikls “Smagais metāls.”, kurā ietilpst romāni “Alvas kliedziens”, “Vara rati” un “Dzelzs apvārdošana”.
  • Bet Gundegas interesantākais darbs, manuprāt, ir “Rakstnieku pavārgrāmata”, kurā viņa ir apkopojusi daudzu Latvijas rakstnieku un mākslinieku iemīļotākās receptes, kā arī stāstus, kuri saistīti ar ēdiena gatavošanu vai pašiem ēdieniem.

G. Repše ir arī saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda balvu, Literatūras gada balvu, kā arī oficiāli ir uzņemta Rakstnieku savienībā.

 

 

Nora Ikstena

Nora IkstenaNora Ikstena ir viena no rakstniecēm, kas pārstāv mūsdienu latviešu literatūru, bet tas nenoliedzami neietekmē to, ka viņa vēl joprojām ir viena no lieliskākajām dažādu žanru rakstisko darbu radītājām, kuras vārds ir zināms ne tikai Latvijā, bet nu jau arī citās pasaules valstīs.

Ikstena ir dzimusi 1969. gada 15. oktobrī Rīgā un tur pavadījusi arī savu bērnību. Pēc skolas pabeigšanas uz sāka studijas Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē, bet 2 gadu pēc LU absolvēšanas gadu studējusi Kolumbijas universitātē ASV angļu valodu un literatūru. Jau studiju laikā sākusi strādājusi Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā kā zinātniskā līdzstrādniece un turpinājusi to darīt arī pēc studijām. Vēlāk strādājusi arī par redaktori žurnālā “Karogs” un par redaktora vietnieci žurnālam “Rīgas balss”. Studējot ASV strādājusi arī kā viesredaktore Kolumbijas universitātes žurnālam “The Review of Contemporary Fiction”, kā rezultātā žurnāls izlaida arī latviešu prozai veltītu numuru. Vēlāk viņa bijusi arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja.

latviešu literatūras debiju Ikstena veica, sarakstot politiķes un rakstnieces Annas Rūmanes – Ķēniņas biogrāfiju. Šai grāmatai uzreiz sekoja divi stāstu krājumi. Savu biogrāfiju rakstniecību turpinājusi, sarakstot biogrāfijas par Vari Vētru, Māru Zālīti, Regīnu Ezeru un Bruni Rubensu. Runājot par daiļliteratūru, Ikstena izdevusi vairākus romānus – “Dzīves svinēšana”, “Jaunavas Mācība”, “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” un “Vīrs zilajā lietusmētelī” – un stāstu krājumus, piemēram, “Dzīves stāsti”. Rakstnieces ir sadarbojusies arī ar citiem rakstniekiem. Tā 2006. gadā iznāca biogrāfisks darbs par Imanta Ziedoņa bērnību “Nenoteiktā bija”, kurš tapa sadarbībā ar pašu Imantu Ziedoni. Bet 2010. gadā Ikstena, sadarbojoties ar vācu rakstnieku Levanu Beridzi, sarakstījusi lugu ar nosaukumu “Filiparia”. Vēl papildus stāstiem un romāniem, rakstniece rakstījusi arī esejas, kuras ir apkopotas divos krājumos – “Sīlis spoguļstiklā” un “Šokolādes Jēzus”, kā arī pasakas, kuras ir apkopotas grāmatā “Pasakas ar beigām”.

Režisors Dž. Dž Džilindžers 2010. gadā Dailes teātrī iestudēja izrādi “Amour Fou”, kura biaj balstīta uz Ikstenas romāna “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” motīviem. Kā arī Ikstena pati ir sarakstījusi scenāriju filmai par Latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule”, kura iznāca 2001. gadā.

Vairāki Ikstenas darbi ir ne tikai tulkoti dažādās valodās, bet arī izdoti citās valstīs. Piemēram, viņas romāns “Dzīves svinēšana” ir tulkots dāņu, gruzīnu, zviedru un igauņu valodās. Romāns “Jaunavas mocības” ir izdots abās mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet rakstnieces stāstu krājuma “Dzīves stāsti” angļu tulkojums ir iznācis arī Kanādā.

Par saviem darbiem autore ir arī saņēmusi vairākas godalgas. Piemēram. viņai ir piešķirta Baltijas asamblejas balva,  laikraksta „Diena” Gada balva kultūrā un Literatūras gada balva ar biogrāfisko darbu “Nenoteiktā bija”. 2001. gadā Ikstena ir saņēmusi Literatūras gada balvu un Spīdolas stipendiju. Viņas stāsta „Elzas Kugas vecuma neprāts” tulkojums ir iekļauts „Best European Fiction 2011” sarakstā. Un pati rakstniece ir saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Ikstenas darbi, kurus tev notiekti vajadzētu apskatīt un izlasīt ir:

  • „Nenoteiktā bija”
  • „Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”
  • „Vīrs zilajā lietusmētelī”
  • „Dzīves stāsti”
  • “Pasakas ar beigām”

Andra Neiburga

Andra NeiburgaAndra Neiburga ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu grāmatu autorēm, kura specializējas īsprozas rakstīšanā. Kurš gan nezin viņas stāstu “Stāsts pat Tilli un Suņu vīru”, taču patiesībā rakstniecei ir daudz citu brīnišķīgu darbu, ko ir vērts pieminēt.

Rakstniece ir dzimusi 1957. gadā Rīgā. Viņa ir beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, un pēc tam sākusi strādāt par žurnālu “Avots” un “Karogs” dizaineri. Viņa ir bijusi arī Rakstnieku savienības konsultante un Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja.

Neiburga latviešu literatūras ainā ienāca 1980. gadu vidū kā jauna un enerģiska rakstniece. Viņa debitēja šajā sabiedrībā ar stāstu krājumu “Izbāzti putni un putni būros”, kas tiek dēvēts par vienu no vislabākajiem piemēriem tajā, kādam jābūt jauna autora pirmajam debijas darbam.

Viņas spilgtākie un atpazīstamākie darbi ir bērnu grāmata “Stāsts par Tilli un Suņu vīru”, kura iznāca 1992. gadā un uz kuras motīviem tika uzņemta arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kā arī stāstu krājums “Stum, Stum”, kas klajā nāca 2004. gadā un kuru dēvē par spilgtāko un visplašāk kritizēto, bet tajā pašā laikā arī lasītāju atzīto grāmatu 21. gadsimta sākumā latviešu literatūrā. Par šo stāstu krājumu Andra Neiburga arī saņēma laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. Neiburga ir atzīta par vienu no viņas paaudzes spējīgākajām un labākajām rakstniecēm, jo viņas darbi ir spējuši aizraut daudzus cilvēkus.

Papildus literārajai darbībai Neiburga arī 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja A. Šniclera lugu “Rondo”, kā arī viņa ir tulkojusi dažādus darbus no angļu, krievu, vācu, franču, lietuviešu un pat gruzīnu valodas.

Autore, būdama no jaunākās rakstnieku paaudzes, arī aktīvi darbojas vietnēs twitter.com un facebook.com, kurās pauž savus viedokļus, pārdomas un idejas.

Un šeit var noskatīties Neiburgas bērnu grāmatas “Stāsts par Tilli un Sunu vīru” filmas adaptējumu

Avoti: Wikipedia, literature.lv

Anna Brigadere

anna brigadereAnna Brigadere ir latviešu dramaturģe, dzejniece un rakstniece, kura ir sarakstījusi vairākus ļoti populārus darbus, kuri vēl joprojām ir populāri un dzīvi kā rakstītā forma, tā uz teātra skatuves.

Rakstniece ir dzimusi 1862. gada 1. oktobrī Kalmuižas pagasta Baļļos. Anna bērnību ir pavadījusi Tērvetē.  Jau 13 gadu vecumā rakstniece sāka strādāt, lai pati pelnītu iztiku un palīdzētu ģimenei, jo viņas tēvs visu mūžu nostrādāja par kalpu kādā saimnieka muižā. Pēc tēva nāves Brigadere pārcēlās pie māsas un Jelgavu, kur palīdzēja māsai šuvējas darbā. Vēlāk abas pārceļas uz Ventspili un tad uz Rīgu. Vēlāk Brigadere laiku ir pavadījusi arī Maskavā taču tad atgriezusies Latvijā, lai savu mūžu pavadītu Rīgā.

Savā dzīves laikā autore ir strādājusi daudz un dažādos darbos, sākot no šuvējas un pārdevējas, vēlāk arī par audzinātāju, bet pēc pedagoģijas kursu pabeigšanas arī par mājskolotāju vācu ģimenēs Rīgā, skolotāju sieviešu proģinmāzijā un redaktori.

Lai gan rakstniece skolā ir gājusi tikai dažus gadus, jo viņai jau agri bija jāsāk darba gaitas, tas nav atturējis viņu no kļūšanas par vienu no latviešu iemīļotākajām rakstniecēm. Savu pirmo stāstu ar nosaukumu “Slimnīca” viņa sacerēja ap 1893. gadu, taču viņas kā autores karjera aizsākās pēc tam, kad tā laika Rīgas Latviešu teātra direktors palūdza viņai pārtulkot latviešu valodā kādu bērnu lugu. Pēc tam, kad viņa nav varējusi atrast neko piemērotu, Brigadere trīs diennakšu laikā sacerēja pati savu lugu ar nosaukumu “Sprīdītis”, kura vēl joprojām ir viens no autores pazīstamākajiem darbiem. Šīs lugas izrādes teātrī guva milzīgus panākumus, kā rezultātā tas deva viņai iespēju turpināt rakstīt, tā tapa mūsdienu latviešu klasiskās lugas “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, “Maija un Paija” un “Lolitas Brīnumputns”.

Bet savā mūža nogalē rakstniece no lugām pārgāja pie apjomīgākiem darbiem, sarakstot jaunības triloģiju – “Dievs, daba, darbs” (1926), “Skarbos vējos” (1930), “Akmens sprostā” (1933) – kuras pamatā ir pašas autores bērnības un jaunības notikumi un piedzīvojumi.

Rakstniecei ir piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.

Šeit var noskatīties animācijas filmiņu pēc Annas Brigaderes “Sprīdīša” motīviem

1. daļa

2. daļa

Šeit ir “Sprīdīša” filmas versija

Bet šeit var noskatīties filmu “Maija un Paija”, kura ir viedota pēc Annas Brigaderes lugas ar tādu pašu nosaukumu motīviem

Anna Sakse

Anna SakseAnna Sakse bija viena no Latvijas PSR izcilākajām rakstniecēm, kura ne tikai rakstīja dažādas bērnu grāmatas un romānus, bet okupācijas laikā arī iestājās pret PSRS ideoloģiju un uzdrīkstējās to kritizēt, kā arī caur saviem dažāda veida publicistikas darbiem par nosodīja nacismu. Iespējams arī tādēļ viņas vārds vēl jo projām ir pazīstams un populārs, jo tas tiek asociēts ar spēcīgu personību un izcilu rakstniecību.

Latviešu tautas rakstniece ir dzimusi tālajā 1905. gadā Gulbenes novada Lejasciemā. Viņas ģimene nebija no tām turīgākajām, jo viņi bija sīkzemnieki. Pabeigusi pamatskolu un reālģimnāziju savā dzimtajā pilsētā, Sakse devusies uz Rīgu, lai uzsāktu studijas LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes divās nodaļās – pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Taču dažādu apstākļu dēļ viņa šīs studijas nav pabeigusi.

Par spīti augstākās izglītības trūkumam, viņa tāpat ir strādājusi dažādos laikrakstos un izdevumos par tulkotāju un korektori. Lai gan īsu laiku Sakse ir pavadījusi emigrācijā Krievijā, kur viņai nācās doties 2. Pasaules kara laikā, atgriežoties Latvijā viņa aktīvāk kā jebkad turpināja savu literāro karjeru, gan strādājot laikrakstos, gan sākot izdot savas publikācijas. Šajās publikācijās viņa ir kritizējusi kā Padomju savienības ideoloģijas, tā Hitlera nacistisko režīmu, un  cildinājusi kolektivizāciju. Daži no autores pazīstamākajiem darbiem ir romāns “Dzirksteles naktī”, romāns “Pret kalnu”, pasaku krājums “Pasakas par ziediem” , kā arī bērnu pasakas – “Kā kaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām”, “Zāles stiebrs” un “Puķu zirnītis”. Kopā Sakse ir uzrakstījusi vairāk nekā 60 pasakas dažādu vecumu lasītājiem, tādēļ viegli var teikt, ka viņa ir pasaku karaliene.

 

Šeit var noklausīties Annas Sakses vienu no populārākajām pasakām “Zaķa kāposti

Arī šeit var izlasīt un noklausīties vairākas Annas Sakses pasakas

http://www.pasakas.net/autori/a/anna_sakse/?page=2

Piemēram, vienu no pasaku krājuma “Pasakas par ziediem” pasakām “Hiacinte

http://www.pasakas.net/pasakas/literaras_pasakas/h/hiacinte/

 

Dokstacijas – labs veids, kā skatīties pasakas

android dokstacija - pasakasTehnoloģijas pēdējo gadu laikā ir attīstījušās galvu reibinošos ātrumos, un pasaku skatīšanās/klausīšanās ir kļuvusi par tehnoloģiski attīstītu nodarbi, kurā bērniem nu ir iespējams veikt šīs darbības gan ar galda datoriem, planšetdatoriem, portatīvajiem datoriem, kā arī mūzikas atskaņotājiem un arī ar tā sauktajiem gudrajiem telefoniem. Visas šīs ierīces ir spējīgas atskaņot mūzikas failus, un izņemot lielāko daļu mūzikas atskaņotāju visas pārējās nosauktās ierīces var arī rādīt bildi un atskaņot video failus, kas kopsummā ar interneta pieslēgumu dod lietotājiem iespēju skatīties dažnedažādākos raidījumus, seriālu, filmas un protams arī pasakas.

Šodien došu jums ieskatu vienā no šādiem skatīšanās veidiem, kurā jūs varat, izmantojot telefonu dokstacijas atskaņot video vai audio pasakas un turot telefonu vienotā pozīcijā pēc tam tās arī izbaudīt. Būtībā telefonu dokstacijas ir paliktņi, kas aprīkoti ar iebūvētu telefona lādētāju, skaļruņiem un dažos gadījumos arī pulksteni un vēl citām tehnoloģijām, un ieliekot savu telefonu šādā ierīcē jūs varat viegli izmantot visas šīs tehnoloģijas, lai lādētu telefonu, pastiprinātu audio signālus un kopumā labāk izbaudītu pasakas, ko skatāties uz šī telefona. Šīs ierīces galvenokārt iedalās divās lielās kategorijās:

Apple telefonu dokstacijaApple produkti – Apple ir pasaulē lielākā teoloģiju kompānija un viņu iPhone telefoni ir visiem zināmi, kā augstas klases produkti, un tieši šī iemesla dēļ tiem ir ļoti daudz un dažādi aksesori, kuru skaitā ir arī dokstacijas. Šādas dokstacijas ļauj jums savienot telefonu ar datoru, skatīties uz tā filmas vai klausīties mūziku un dod parocīgu vietu, kur novietot savu telefonu, kad vēlaties darīt kādu no iepriekš minētajām lietām. iPhone telefoniem ir lieli skārienjūtīgi ekrāni, kas ļauj jums izbaudīt vizuāli krāšņas pasakas, un iebūvētā 3.5 milimetru audio izeja ļaus jums pastiprināt telefonā attēloto pasaku audio celiņu no dokstacijas iebūvētajiem skaļruņiem.

Android telefonu dokstacijaAndroid produkti – Android ir mobilo ierīču platforma, kas pēdējo gadu laikā ir straujāk augošā operētājsistēma un Android pašlaik tiek izmantots lielākajā daļā mobilo ierīču. Android mobilo telefonu platforma tiek veidota kompānijas Google paspārnē un tā ir brīvi pieejama ikvienam, kas padara to iekārojamu un ļoti veiksmīgu. Šī mobilo ierīču platforma ir spējīga sniegt tieši tādas pašas iespējas, kā Apple izstrādāties produkti, bet tās ir pieejamas daudz lētākās ierīcēs un tātad pieejamas daudz vairāk lietotājiem. Dokstacijas šāda veida Android ierīcēm ir visai liels retums, tomēr ir iespējams atrast dažas ierīces kas tieši paredzētas visiem Android telefoniem un ir arī tādas ierīces, kas paredzētas tieši speciāliem telefonu modeļiem. Šādas Android novietnes ir parocīgas, jo tajās iespējams ievietot dažāda veida telefonus un planšetdatorus, kuros visos iespējams vērto dažādas pasakas un video failus.

Kā redziet, tad skatīties pasakas jūsu mobilajās ierīcēs ir visai ērti izmantojot šāda veida dokstacijas, tomēr ir jāizvēlas pareizā tieši jūsu telefonam vai planšetdatoram, bet kad tas izdarīts, šo ierīču lietošana kļūst ļoti viegla un intuitīva.