alans aleksandrs milns

Alans Aleksandrs Milns

Alans Aleksandrs Milns jeb Alan Alexander Milne, nereti saīsināts arī kā A. A. Milns ir angļu rakstnieks, humorists un dramaturgs, kurš dzimis 1882. gada 18. janvārī, bet miris 1956. gada 31. janvārī Hartfildā, Īstsaseksā. A. A. Milna īpašumā ir daudz kriminālromāni un lugas, tomēr īpaši slavens A. A. Milns kļuva ar savām 1926. un 1928. gadā izdotajām un pasaules slavu iemantojušajām grāmatām par rotaļu lācīti Vinniju Pūku, kas aizēnoja citus A. A. Milna radītos darbus.

A. A. Milns dzimis Londonā, Hamstedā, skolotāju ģimenē, tāpēc arī Alans mācījās skolā, kuru vadīja viņa tēvs. Vēlāk Alans studēja matemātiku Kembridžas universitātē un darbojās angļu humora žurnālā Punch. Alans piedalījās arī 1. Pasaules karā.

Kad 1920. gadā piedzima A. A. Milna pirmais un vienīgais dēls Kristofers Robins, viņš 1926. gadā publicēja grāmatu “Vinnijs Pūks” (Winnie-the-Pooh), bet jau pēc diviem gadiem 1928. gadā publicēja otro grāmatu – “Jaunā māja Pūka priedītēs” (The House at Pooh Corner). Abās šajās grāmatās viens no galvenajiem varoņiem ir Kristofers Robins, kurš, kā zināms, ir A. A. Milna dēls, tāpēc varētu teikt, ka šīs grāmatas ir vistiešākais veltījums Alana dēlam Kristoferam, precīzāk, Kristofera mīļākajām rotaļu lācītim.

Pirmo 10 gadu laikā pēc darbu publicēšanas tie tika pārtulkoti 40 valodās visā pasaulē. Abas grāmatas ir tulkotas arī latviski, apkopotas un vairākkārt izdotas vienā grāmatā, kas saucas “Vinnijs Pūks un viņa draugi” vai arī “Pūka stāstu grāmata”, kuras ir tulkojusi latviešu rakstnieki Vizma Belševica. Šķiet, tikai retajam mājās nav vienas vai otras grāmata par Vinniju Pūku un viņa slavenajiem draugiem – Sivēnu, Ēzelīti, Ķenguru un mazo ķengurēnu, Trusīti, Pūci, Tīģeri un, protams, Kristoferu Robinu.

1952. gadā Alans pārdzīvoja smagu smadzeņu operāciju, pēc kuras kļuva par invalīdu, bet jau 4 gadus vēlāk mira. Interesanti, ka Alana bērēs klātesošie nodziedāja Vinnija Pūka zināmo dziesmu “How Sweet to be a Cloud”.

Pēc A. A. Milna nāves viņa sieva, kas bija kļuvusi par atraitni, tiesības uz Vinnija Pūka tēlu pārdeva kompānijai The Walt Disney Company. Pašlaik tiesības uz Vinnija Pūka tēlu par 350 miljoniem ASV dolāru ir pagarinātas līdz 2026. gadam.

carlzs dikenss

Čārlzs Dikenss

Čārlzs Dikenss, pilnajā vārdā – Čārlzs Džons Hafams Dikenss, bija angļu rakstnieks, kurš dzimis 1812. gada 7. februārī, bet miris 1870. gada 9. jūlijā. Čārlzs Dikenss bija tik izcils, ka to mēdza dēvēt par Viktorijas laika izcilāko rakstieku. Čārzla Dikensa darbi galvenokārt bija romāni un stāsti. Jāpiemin, ka Čārlzam Dikensam bija liela loma arī romānu turpinājumu rakstīšanas popularizēšanā.

Č. Dikenss piedzima Anglijas pilsētā Portsmutā, vidēji pārtikušā ģimenē, kurā tēvs bija Portsmutas doku ierēdnis. Č. Dikensa bērnība pagāja dažādās Anglijas pilsētās – jau pieminētajā Portsmulā, Četemā, kā arī Londonā. Mazajam Čārlzam labpatikās brīvo laiku pavadīt lasot un uzturoties brīvā dabā. Č. Dikenss kādu laiku mācījās privātajā skolā, kuras laikā pat uzrakstīja traģēdiju “Misnars, Indijas sutāns”, jo ģimene spēja to atļauties, tomēr līdz brīdim, kad Čārlza tēvs nonāca cietumā. Apstākļu spiests, Čārzls bija spiests sākt strādāt jau 12 gadu vecumā. Č. Dikenss ik dienas 10 stundas strādāja apavu ziedes fabrikā, līmējot etiķetes uz apavu ziedes trauciņiem.

13 gadu vecumā Čārlzs sāka mācīties Velingtonhausas Akadēmijā, bet jau 15 gadu vecumā sāka strādāt par rakstvedi advokāta kantorī, kas varēja tam palīdzēt vēlāk kļūt par juristu, tomēr Dikensu jurisprudence nesaistīja, tāpēc viņš kļuva par reportieri, kas rakstīja par politiku un darba darīšanās daudz ceļoja. Kādu laiku Dikenss strādāja arī par parlamenta reportieri.

Īpaši veiksmīgs gads Č. Dikensam bija 1833. gads, kad tas publicēja savu pirmo stāstu “A Dinner at Poplar Walk”, bet jau gadu vēlāk tas kļuva par “The Morning Chronicle” reportieri, kas sniedza tam iespējas savu stāstu publicēt arī vairākos periodikas izdevumos. 3 gadus vēlāk Dikenss publicēja savu pirmo grāmatu “Sketches by Boz”, kurā bija apkopoti visi viņa iepriekš publicētie stāsti.

Tajā pašā gadā Čārzls apprecējās ar Ketrīnu Hogārtu. Tajā pašā laika periodā Č. Dikenss sāka arī turpinājumos publicēt “Pikvika kluva piezīmes”, kurām pateicoties autors beidzot guva panākumus un slavu. Dikenss pameta “The Morning Chronicles” un sāka strādāt par “Bentley’s Miscellany” redaktoru.

1837. gadā piedzima pirmais no desmit Dikensa bērniem. Tad Č. Dikenss aizceļoja uz kontinentālo Eiropu. “Bentley’s Miscellany” turpinājumos Č. Dikenss publicēja romānus “Olivers Tvists” un “Nikolass Niklbijs”. Pēc diviem gadiem Dikenss izdevumā “Master Humphrey’s Clock” izdeva romānu “The Old Curiosity Shop”.

Pēc vēl 3 gadiem Čārlzs devās ceļojumā uz ASV. Gadu pēc ceļojuma Dikenss publicēja romānus “Martins Čezlvits” un “Ziemassvētku stāsts”.

Pēc diviem gadiem Dikenss ar ģimeni pārcēlās uz Itāliju, kur pavadīja vien gadu. Atgriežoties Anglijā, Dikenss režisēja izrādi “Every Man in His Humour”, kā arī pats tajā tēloja. Vēl pēc diviem gadiem Č. Dikenss brīdi padzīvoja Šveicē, bet vēl brīdi – Parīzē.

Č. Dikenss turpinājumos sāka publicēt arī romānu “Dāvids Koperfīlds”. Vēl pēc gada Č. Dikenss nodibināja un bija redaktors žurnālam “Household Words”. Pēc sešiem gadiem uz brīdi Čārlzs pārcēlās uz Parīzi. Pēc trijem gadiem Dikenss izšķīrās no sievas, bet vēl pēc pusgada izdibināja izdevumu “All the Year Round”.

Pašā mūža nogalē, 1890. gadā Č. Dikenss veida pēdējo lasījumu sēriju Londonā. Tā paša gada martā Č. Dikensu pieņēma karaliene Viktorija, bet jau jūnijā Dikenss nomira no asinsizplūduma smadzenēs, ko izraisīja insults.

Ievērojamākie Č. Dikensa darbi ir “Pikvika kluba piezīmes”, “Olivers Tvists”, “Nokalass Niklbijs”, “Senlietu tirgotava”, “Martins Čezlvits”, “Dombijs un dēls”, “Dāvids Koperfīlds”, “Saltais nams”, “Stāsts par divām pilsētām”, “Lielās cerības”, “Ziemassvētku dziesma”.

walt4

Volts Disnejs

Volts Disnejs

  • Volters Eliass Disnejs (angļu valodā – Walter Elias Disney) bija amerikāņu filmu un televīzijas producents, scenārists, animātors (animācijas tēlu Mikipeles un Donalda Daka autors), uzņēmējs un filantrops jeb labdaris, aktieris, kurš dzimis 1901. gada 5. decembrī Čikāgā, bet miris 1966. gada 15. decembrī.

Disnejlenda

  • Mūsdienās visiem zināmā Disnejlenda (angļu valodā – Disneyland) ir paša V. E. Disneja nopelns, jo viņš pats piedalījās tās plānošanā un celtniecībā. Disnejlenda tika atklāta 1955. gadā Anahaimā. Neilgu laiku pirms V. E. Disneja nāves tika uzsākta otras Disnejlendas celtniecība, kas bija paredzēta Orlando. V. E. Disneja dibinātā kompānija The Walt Disney Company ir viena no lielākajām mūsdienu izklaides korpporācijām, kas atrodas kā Floridā, tā arī Parīzē. Vēl aizvien, pat 40 gadus pēc V. E. Disneja nāves, kompānijas ikgadējie ienākumi ir lielāki par 30 miljardiem ASV dolāru.

Biogrāfija

  • V. E. Disnejs piedzima Īrijas imigrantu ģimenē, kuri bija ieceļojuši Kanādā. V. E. Volta tēvs bija īrs, bet māte – vāciete. Ģimene vairākas reizes dažādu apstākļu dēļ mainīja dzīvesvietas – no Īrija uz Kanādu, kad imigrēja, no Kanādas uz Čikāgu, kad neveicās ģimenes lauksaimniecības biznesā, no Čikāgas un Kanzasu, kad pasaulē nāca V. E. Disnejs.
  • Jau agrā bērnībā un jaunības gados V. E. Disnejs izcēlās ar talantu zīmēt daudz un dažādas karikatūras. Savukārt pusaudža gados V. E. Disnejs atklāja sevī arī bagātas iztēles stāstnieka un dažādu šovu meistara talantu.
  • Nepagāja ne ilgs laiks, kad V. E. Disnejs 1923. gadā nodibināja savu kompāniju The Disney Bros. Cartoon Studio, kas pēc diviem gadiem tika pārdēvēta par Walt Disney Studios. Pirmā V. E. Disneja uzņemtā kinofilma bija “Alises Brīnumzeme” jeb Alice’s Wonderland.
  • V. E. Disnejs bija ne vien lielisks mākslinieks, bet arī izgudrotājs un novators, jo savas animācijas filmas nepārtraukti centās tehnoloģiski uzlabot.
  • V. E. Disnejam piemita arī lieliska uzņēmēja talants, ar kuru viņš pierādīja, ka īsteni veiksmīgs bizness var būt tikai tas bizness, kura pamatā ir paša uzņēmēja sirdslieta un aizraušanās.
  • Jau 1966. gadā V. E. Disneju aizsaulē aizsūtīja plaušu vēzis, kas bija iemesls tam, ka kinostudija atteicās no jebkāda veida cigarešu attēlojumiem savās filmās.

Sasniegumi

  • Savas radošās dzīves laikā V. E. Disnejs režisēja 111 filmas, bet producēja 576 filmas. V. E. Disneja producētās filmas ir ieguvušas divdesmit divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, bet pats V. E. Disnejs ir ieguvis trīs Kinoakadēmijas balvas un vienu Irving G. Thalberg Memorial Award balvu.

brali grimmi

Brāļi Grimmi

Kas ir brāļi Grimmi?

  • Tie ir brāļi Jākobs Grimms un Vilhelms Grimms, kuri bija vācu zinātnieki un kuri pasaules slavu guva, vācot un rediģējot tautas pasakas un nostāstus.
  • Jākobs Grimms ir dzimis 1785. gadā un miris 1863. gadā, bet Vilhelms Grimms ir dzimis 1786. gadā un miris 1859. gadā. Brāļus šķīra tikai 13 mēnešu vecuma starpība.
  • To pilnie vārdi ir Jākobs Ludvigs Karls un Vilhems Karls.

Brāļu Grimmu dzīves gājums:

  • Brāļi dzimuši Vācijas pilsētā Hānavā.
  • Brāļu abi vecāki bija juristi – Filips Vilhelms Grimms un Doroteja Grimma.
  • Filipam un Dorotejai bija 9 bērni – astoņi dēli un tikai viena meita. Tiesa gan, 3 no dēliem nemaz nesasniedza viena gada vecumu.
  • Kad nomira viņu tēvs Filips, abi 11 un 10 gadus vecie puiši pārcēlās uz mātes Dorotejas dzimto pilsētu Kasseli, kurā tie uzsāka mācības vidusskolā. Kasselē brāļi dzīvoja kopā ar aukli.
  • Pēc vidusskolas abi brāļi uzsāka studijas Marburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. Tieši universitātes laikā viņi satika profesoru Frīdrihu Karlu Savinjī, kurš tos iesaistīja tā laika Heidelbergas romantiķu kustībā. Šīs kustības iespaidā brāļi sāka pierakstīt un kolekcionēt pasakas.
  • Kad nomira viņu māte Doroteja, Jākobs uzsāka darbu Vestfāles galma bibliotēkā, bet kādu laiku vēlāk Vilhelms sāka strādāt par bibliotekāru Kasselē. Tas bija vienīgais periods viņu dzīvē, kad brāļi bija tik ilgu laiku šķirti, proti, 8 gadus. Pavisam drīz arī Jākobs sāka strādāt Kasselē kopā ar brāli Vilhelmu. Brāļi visu mūžu bija ļoti tuvi un darbojās kopā, soli solī.
  • Brāļu raksturi bija ļoti līdzīgi, iespējams, tieši tāpēc tie visu mūžu bija tuvās, labās attiecībās. Tomēr Jākobam vairāk labpatikās un padevās izpētes darbs, bet Vilhelms bija radošāks un mākslinieciskāks. Tieši tādēļ Jākobs izstrādāja lielāko daļu no brāļu gramatikas un valodas teorijām, bet pateicoties Vilhelmam brāļu pasaku kolekcijai piemīt patīkams stils.
  • Vēlāk brāļi sāka strādāt Getingenes universitātē – Jākobs strādāja par lingvistikas un kultūras vēstures profesoru un bibliotekāru, bet Vilhelms par bibliotekāra palīgu, vēlāk arī kļūdams par profesoru.
  • Brāļi tika ievēlēti par Berlīnes Zinātņu akadēmijas locekļiem. Pateicoties tam tie ieguva tiesības lasīt lekcijas arī Berlīnes universitātē.

Būtiskākie brāļu Grimmu darbi:

  • 1812. gadā tika pabeigts brāļu pirmais pasaku krājums “Bērnu un mājas pasakas” ar 86 pasākām. Vēlāk tas tika papildināts, un sastāvēja no 200 pasākām un 10 bērnu leģendām. Pasaku krājums no iepriekšējiem krājumiem atšķīrās ar oriģinālo formu, proti, pasakas tika pierakstītas tieši tā, kā tās tik stāstītas realitātē, tomēr labskanības labad šad tad nelielas nianses brāļi izmanīja pēc sava prāta. Tie vēlējās atstāt pasakām to oriģinālo formu, lai varētu saskatīt tajās senu mītu paliekas, no kuriem tautas pasakas parasti ceļas.

    Jāpiemin, ka tās pasakas un mutvārdu versijas, kas sākotnēji tika iekļautas šajā pasaku krājumā nebija domātas bērniem, jo to kolekcionēšanas mērķis bija zinātnisks un kultūrvēsturisks. Laika gaitā pasaku saturs un raksturs dabiskā ceļā tika “mīkstināts”, lai tās varētu stāstīt bērniem. Tās Grimmu pasakas, kuras mēs zinām šodien, ne tuvu nav tādas, kādas tās bija oriģināli. Brāļi faktiski bija spiesti pārveidot pasakas, lai tās būtu piemērotas tautai un bērniem, jo Grimmus piemeklēja trūkums un pasaku rakstīšana tautai bija laba alternatīva kā nopelnīt. Pasaku pārveidošana ilga aptuveni 40 gadus.

  • Tika izveidoti likumi, kas tika nosaukti par “Grimmu likumiem”.
  • Dzīves nogalē brāļi veidoja pilnīgu vācu valodas vārdnīcu. Kādu laiku pēc brāļa Vilhelma nāves Jākobs turpināja darbu pie vārdnīcas viens, tomēr arī Jākobs šo apjomīgo vārdnīca nepaguva pabeigt. Vārdnīcu pēc brāļu nāves turpināja veidot vēl vairākas paaudzes, līdz tā tika pabeigta tikai 1960. gadā un tika nosaukta par “Grimmu vārdnīcu”.
  • Populārākās brāļu Grimmu pasakas: “Ansītis un Grietiņa”, “Brēmenes muzikanti”, “Īkšķītis”, “Rapuncele” (“Salātlapiņa”), “Runcis zābakos”, “Sarkangalvīte”, “Pelnrušķīte”, “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, “Vilks un septiņi kazlēni”, “Apburtā princese”, “Zilbārdis”.

hanss kristians andersens

Hanss Kristians Andersens

Izcilais dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens dzimis 1805. gada 2. aprīlī, Odensē, Dānijā un 70 gadu vecumā 1875. gada 4. augustā, Kopenhāgenā, Dānijā miris.

Hanss Kristians Andersens ir pazīstams kā pasaku meistars – vēl līdz šai dienai viņa pasakas tiek lasītas visā pasaulē un vēl joprojām ir vienas no populārākajām pasakām, piemēram, “Princese uz zirņa”, “Sarkanās kurpītes”, “Neglītais pīlēns”, “Sniega karaliene”, “Mazā nāriņa”, “Nelokāmais alvas zaldātiņš”, “Īkstīte”, “Meža gulbji”.

Hanss dzimis un dzīvojis nabadzīgā ģimenē, kurā viņš bija vienīgais bērns. Viņa māte bija veļas mazgātāja, bet tēvs kurpnieks. Tiek uzskatīts, ka ģimenes trūcīgais stāvoklis bija viens no faktoriem, kas mazajā zēnā veicināja radošuma un fantāzijas attīstību – lai radītu ap sevi rotaļu pasauli, zēns bija spiests iztikt tikai ar savu radoši iztēli.

Hansa radošās gaitas sākās jau agrā bērnībā, kad viņš 7 gadu vecumā pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi un, tās iedvesmots, sāka izdomāt dažādus stāstus, realizējot tos improvizētās leļļu teātra izrādēs. Hanss atšķīrās no saviem vienaudžiem ar savu neierasto izskatu un radošajām dotībām, tāpēc vienaudži Hansu nepieņēma savā pulkā, kas mazā zēna sirdī radīja neizdzēšamu aizvainojumu, kas vēlāk tika izpausts viņa gara darbos.

Negaidītas tēva nāves dēļ jau 11 gadu vecumā Hanss bija spiests sākt strādāt. 14 gadu vecumā viņš pameta savas dzimtās mājas Odensē, lai dotos uz Kopenhāgenu un piepildītu savu sapni par aktiera karjeru. Neilgu laiku Hansam izdevās nostrādāt par aktieri Dānijas Karaliskajā teātrī, bet drīz vien izskata un balss lūzuma dēļ Hansu no teātra atlaida.

Savas rakstniecības pirmsākumos Hansam neveicās – viņa rakstu darbi nekur neguva atsaucību un atbalstu. Viņa dedzīgā uzcītība un neatlaidība netika nepamanīta – pateicoties šīm īpašībām, Hanss uz pilsētas kases rēķina četrus gadus varēja mācīties Slagelsē. Tālāk skolas gaitas Hansu aizveda uz Helsingoru, bet vēlāk – uz Kopenhāgenas universitāti.

Pirmais stāsts, kas Hansam atnesa zināmu slavu, bija “Pastaiga no Holmēna kanāla līdz Amageras austrumu galam”. Pastāvīgas slavas virsotnē Hansu uznesa viņa pirmais pasaku krājums “Pasakas bērniem”, kas tika uzrakstīts 1835. gadā. Slavas apreibināts, Hanss uzrakstīja vēl divus pasaku krājumus – pirmo 1838. gadā, bet otro – 1845. gadā. Tā Hanss Kristians Andersens kļuva atpazīstams kā pasaku meistars, taču šī pasaku teicēja slava pašam Hansam nepatika, tāpēc viņš intensīvi centās dzēst ar jaunu romānu un stāstu rakstīšanu, taču viņa pūles izrādījās veltīgas – pasaku meistara slava guva virsroku. Pat Hansa pēdējais darbs pirms aiziešanas viņsaulē, ko viņš pēc trīs gadu pārtraukuma uzrakstīja, bija pasaka. Hanss Kristians Andersens un viņa darbi, kā tas nereti ir pieredzēts arī citos gadījumos, lielāko slavas uzplaukumu piedzīvoja tikai pēc autora nāves.

Hansa Kristiana Andersena atstātajā pūrā ir vairāk kā 160 pasakas, romāni, lugas un dzejoļi, kuru motīvi ir vairāku desmitu kinofilmu, multiplikācijas filmu, teātra un baleta izrāžu pamatā visā plašajā pasaulē.

pasaku stastnieki

Interaktīvās mīkstās rotaļlietas – latviešu pasaku stāstnieki

Mīksto rotaļlietu ražošanas kompānija “Fancy Toys” ir uzražojusi arī interaktīvās mīkstās, plīša rotaļlietas, pirmos bērnības draugus – pasaku stāstniekus, kas pasakas stāsta arī latviešu valodā. Latviešu ģimenēm vai arī tām ģimenēm, kurām ir svarīga bērna latviešu valodas apguve un tās izkopšana, šīs rotaļlietas ir iepriecinoša inovācija – vecākiem vairs nav pašiem jālasa pasakas, kas ievērojami ietaupa laiku citu pienākumu veikšanai. Atliek vien iedarbināt pūkaino stāstnieku, un bērns var klausīties tā stāstītajās pasakās bez apstājas, jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šī rotaļlieta, tāpat kā jebkura cita mīkstā rotaļlieta, ir paredzēta līdzi ņemšanai arī gulētejot, tikai šī, atšķirībā no citām, stāstīs pasaciņas līdz mazais klausītājs iemigs.

Uz pasaku stāstnieka katras kājas, auss un vēderiņa ir pogas, kas paredzētas konkrētās pasakas izvēlei. Katra poga kalpo arī par pauzes un starta pogu – ja vēlaties stāstījumu apturēt, piespiediet pogu, bet, ja vēlaties to turpināt klausīties, piespiediet pogu vēlreiz. Lai apturētu stāstījumu pavisam, piespiediet pogu “Stop”. Lai pasakas ieraksts būtu kvalitatīvs, rotaļlietu stāstījums ir ierakstīts profesionālā ierakstu studijā. Pati rotaļlieta ir izgatavota no poliestera šķiedras un tās augstums ir 28 cm. Tās darbināšanai ir nepieciešamas trīs AA baterijas, kas jau ir iekļautas komplektā Šī rotaļlieta ir ieteicama bērniem no 3 gadu vecuma. Rotaļlietai piešķirtā garantija ir 2 gadi.

Piemēram, lācis stāstnieks (brūnā krāsā) stāsta tādas pasakas kā “Trīs lāči”, “Maša un lācis”, “Putras pods”, “Par brūno lāci un peli karuseli”, “Divi mantkārīgi lāči”.

Ir pieejams arī tāds rotaļu lācis (baltā krāsā), kas dzied šūpuļdziesmas “Circenīša Ziemassvētki” “Aijā žūžū lāča bērni”, “Neviens putniņš tā nepūta”, “Velc pelīte saldu miegu”. Šim lācim ir arī ieraksta funkcija – tajā iespējams ierakstīt jebkādu pasaku vai vēstījumu līdz pat 10 minūtēm. Šī lāča ķepas ir aprīkotas ar LED gaismiņām, kas mirgo.

Var iegādāties arī balto rotaļu kaķi, kas gan stāsta pasakas, gan dzied šūpuļdziesmas. Arī šim kaķim ir pieejama ieraksta funkcija un LED gaismiņas, kas mirgo.

Visu “Fancy Toys” rotaļlietu ražošanā tiek izmantoti hipoalerģiski, sertificēti augstākās kvalitātes tekstilizstrādājumi – tie ir netoksiski, nesatur kaitīgās krāsvielas, nedeformējas, nezaudē izskatu, kā arī ir lieliska un noderīga dāvana bērnam.

pasakas berniem

Interesantas pasaku grāmatas bērniem

Lielākajai daļai sabiedrības pasakas asociējas ar pasaku grāmatu lasīšanu bērniem pirms nakts miega, tomēr mūsdienās informācijas tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi arī grāmatu industriju. Pasakas tagad ir pieejamas ne vien elektronisko grāmatu formātā, bet arī audio formātā – noklausāmas interneta tiešsaistē datorā vai telefonā, vai, piemēram, kāda rotaļu lāča vai zaķa stāstījumā, kā arī citos, iespējams, daudziem vēl neapzinātos veidos. Lai vai kā mainītos pasakas pasniegšanas forma, attīstoties tehnoloģijām, svarīgākais tomēr ir pasakas saturs un vēstījums un, ejot cauri laikmetiem, ir pasakas, kas nepazūd. Šīs mūžīgās pasakas tiek stāstītas no paaudzes paaudzē, mazliet mainoties to interpretācijai, precīzāk, pasaku elementiem pārvarot dažādu tautu robežas, taču saglabājot to galveno vēstījumu. Kuras ir tās pasakas, kas ir spējušas izdzīvot cauri laikmetu un tautu griežiem, kas vēsta par cilvēces morāli un vispasaulīgajām vērtībām, kas spēj vakaros iemidzināt tūkstošiem bērnu?

Ir pasakas, kuras stāsta dažādas tautas visā pasaulē, pārvarot valodas barjeru, piemēram, Rausītis jeb Колобок (no krievu valodas – rausītis), bet ir arī iecienītas un mīļas pasakas, kuras stāsta tikai savas tautas robežās, piemēram, latviešu pasakas “Kaķīša dzirnavas”, “Velniņi”, “Maija un Paija”, “Sprīdītis” un citas.

Populārākās, tātad arī cilvēcesprāt interesantākās, pamācošākās un audzinošākās pasakas ir “Puisītis Pirkstiņš”, “Vasilisa Brīnumdaiļā”, “Pelnrušķīte”, “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, “Ezīša kažociņš”, “Zelta zirgs”, “Pilsētas pele un lauku pele”, “Meža gulbji”, “Runcis zābakos”, “Brēmenes muzikanti”, “Sarkangalvīte un vilks”, “Ansītis un Grietiņa”, “Trīs sivēntiņi un vilks”, “Mazais princis”, “Pasaka par zelta ābeli”, “Pasaka par vērdiņu”, “Sniega karaliene”, “Princese un zirņa”, “Īkstīte”, “Nezinītis uz Mēness”, “Mazā nāriņa”, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Pinokio”, “Alise Brīnumzemē”, “Princis – varde”, “Aladins”, “Skaistule un briesmonis”, “Robins Huds”, “Neglītais pīlēns”, “Apburtā princese” un daudzas citas.

Pasakām ir ļoti liela nozīmē katras tautas kultūrā, jo, pirmkārt, pasakas ir daļa no nemateriālā kultūras mantojuma, otrkārt, pasakām ir pedagoģisks un audzinošs raksturs, treškārt, pasaku stāstīšana ir veids, kā vecāki un bērni var nodibināt komunikatīvu un emocionālu saikni, ceturtkārt, pasakas ir valodas attīstības līdzeklis, tāpēc – lasīsim, stāstīsim un klausīsimies pasakas!

Rotaļlieta, kas lasa pasakas – MyMimm

uploads-1414157580912-lacis

Pasakas ir ikviena cilvēka bērnības nozīmīga sastāvdaļa, jo tās, bieži, ir pirmie teksti, kurus mēs iemācamies lasīt, kā arī to lasīšana nereti ir viena no bērnības patīkamākajām atmiņām. Bet ko darīt tiem vecākiem, kuriem nav laika lasīt vai iemācīt lasīt pasakas saviem bērniem? Tiem noderēs šī mīkstā rotaļlieta, kurā ir iebūvēts MP3 atskaņotājs, kas dos iespēju bērniem pirms gulētiešanas dzirdēt pasakas, pat ja vecāku nav mājās.

Šī MyMimm rotaļlieta ir brīnišķīgs variants, kā atskaņot bērniem pasakas, jo tā izskatās kā mīlīgs rotaļu lācītis, taču tajā ir paslēpt MP3 atskaņotājs. Rotaļu lāča forma ne tikai izskatās ļoti labi, un iederēsies ikviena bērna istabā, tā arī dod iespēju novietot šo lāci tuvu bērnam, jo šī MP3 atskaņotāja mīkstais rotaļlietas apvalks pasargās bērnu no jebkādām traumām, kuras tas varētu gūt no parasta atskaņotāja, kā arī pasargās pašu atskaņotāju no bojājumiem vai tā saplēšanas.

Papildus šī rotaļlieta ir aprīkota arī ar bezvadu pulti, kas dos iespēju vecākiem izslēgt atskaņoto failu no attāluma. Bieži vien ieiešana bērna istabā un skaļa ierīču izslēgšana var uzmodināt bērnus no viņu tā jau trauslā miega, tāpēc pults ļaus izslēgt skanošo pasaku no attāluma, pat neieejot bērna istabā, tādejādi ļaujot bērnam mierīgi gulēt un sapņot.

Vēl lieliska šīs rotaļlietas iespēja ir pievienot tai austiņas. Var gadīties situācija, kad bērns vēlas klausīties pasaku automašīnā vai citā vietā, kur parasti tas nebūtu iespējams, vai arī, vairāku bērnu vecākiem nākas izdomāt veidus, kā apmierināt visus bērnus, kad nāk laiks izvēlēties vakara pasaciņu. Astiņas ļaus bērnam klausīties pasakas jebkur, dodot iespēju ikvienā vietā baudīt savus mīļākos stāstus. Kā arī dodot iespēju atskaņoto pasaku dzirdēt tikai vienam cilvēkam, netraucējot citus.

Pasakas šajā rotaļlietā var ielādēt ar USB vada palīdzību, kura izeja atrodas lāča muguras daļā. Tas dod ikvienam vecākam brīvi mainīt pasakas, kā arī to ir ļoti ērti un vienkārši izdarīt, gluži kā tu kopētu failu jebkurā zibatmiņā vai citā ierīcē.

Tie vecāki, kuri uztraucas par bērna drošību un veselību var būt droši, ka bērns nebūs spējīgs atvērt vai tikt klāt lācītī esošajam MP3 atskaņotājam. Šis atskaņotājs ir aizsargāts ar rāvējslēdzēju, kuram papildus ir piekārta cilpa ar piekaramo slēdzeni vai atslēgu gredzenu. Šādi ikviens vecāks varēs būt drošs, ka bērns nespēs sabojāt šo rotaļlietu vai norīt kādu no tās daļām.

Un vēl papildus šī rotaļlieta nāk arī ar akumulatoru, kuru var izmantot, lai lietotu šo rotaļlietu vietās, kur nav pieejams dators vai elektrība. Tas lieti noderēs ikvienā pārgājienā vai citā pasākumā, kurā bērni tik un tā vēlēsies noklausīties savu ikdienas pasaku, bet pieeja elektrības rozetei vai citai elektriskai ierīcei ir limitēta.

Pati rotaļlieta ir 35 centimetrus augsta, tādēļ lieliski izskatīties novietota kā uz plaukta, tā jebkuras citas virsmas. MyMimm ir ideāla rotaļlieta ikvienam bērnam, kuram patīk klausīties pasakas un aizmirsties stāstu valstībā.

Gundega Repše

Gundega Repše

Gundega Repše ir viena no jaunāko laiku spilgtākajām latviešu rakstniecēm, jo viņas daiļradē ietilpst kā stāsti, tā romāni, esejas un pat pavārgrāmata. Viņu droši var dēvēt par vienu no ietekmīgākajām 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta latviešu rakstniecēm un prozaiķēm.

Repše ir dzimusi 1960. gada 13. janvārī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.  Pēc vidusskolas absolvēšanas Gundega tālāk ir devusies mācīties uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju, kurā beigusi mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Pēc augstākās izglītības iegūšanas rakstniece ir aktīvi darbojusies vairākos izdevumos, piemēram, žurnālā “Liesma” un “Karogs un avīzēs “Labrīt” un “Izglītība un Kultūra”, kā arī Mākslinieku savienībā. Šajos izdevumos viņa publicēja gan recenzijas, gan dažādus citus rakstus par literatūru un arī sabiedrību. Bet rakstus par mākslu Repše publicēja zem pseidonīma Ģertrūde Rāma.

Lai gan Repše raksta jau no 15 gadu vecumam, kas jau kopš tā laika viņai ir kā garīgais patvērums, autores pirmā publikācija bija laikrakstā, kad 1979. gadā viņas stāstu “Kamielis Vecrīgā” nopublicēja “Literatūra un Māksla”. Šim stāstam sekoja stāstu krājums “Koncerts maniem draugiem pelnu kastē”, kurā sāk parādīties izteiktais Repšes stils un kurš tika izdots 1987. gadā. Rakstnieces viens no vēl aizvien populārākajiem un zināmākajiem darbiem ir 1990. gadā izdotais romāns “Ugunszīme”, ko lielā mērā var dēvēt par Repšes kā profesionālas rakstnieces lielo debiju.

Pēc “Ugunszīmes” nākamais Gundegas darbs bija prozas cikls “Septiņi stāsti par mīlu”, kurā tika risināti cilvēka eksistenciālie jautājumi. Šim darbam sekoja stāstu krājums “Šolaiku bestiārijs”, un trīs romāni – “Ēnu apokrifs”, “Sarkans” un “Īkstīte”.

Pēc tam klajā nāca Repšes romānu un eseju krājumi “Pieskārieni”, kuas tika rakstīts par viņas mātes māsas vīru – mākslinieku Kurtu Fridrihsonu un viņa darbiem, “Tuvplāni”, kuru centrā bija Dž. Skulme un “Sieviete miglā” par L. Purmali. Tie iznāca attiecīgi 1998., 2000. un 2001. gadā. Tiem sekoja stāstu krājums “Ludovika zemes”, monogrāfija par Ojāru Vācieti, uz vairāki citi darbi.

Autores darbos visbiežāk sastopamās tēmas ir filozofija, psiholoģija un eksistenciālisms. Iemīļota darbu tēma Repšei ir arī dažāda veida darbi, kuru pamatā ir citi mākslinieki vai to darbi.

  • Viens no Repšes populārākajiem darbiem, kuru noteikti vajadzētu izlasīt ikvienam, ir arī rakstnieces romānu cikls “Smagais metāls.”, kurā ietilpst romāni “Alvas kliedziens”, “Vara rati” un “Dzelzs apvārdošana”.
  • Bet Gundegas interesantākais darbs, manuprāt, ir “Rakstnieku pavārgrāmata”, kurā viņa ir apkopojusi daudzu Latvijas rakstnieku un mākslinieku iemīļotākās receptes, kā arī stāstus, kuri saistīti ar ēdiena gatavošanu vai pašiem ēdieniem.

G. Repše ir arī saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda balvu, Literatūras gada balvu, kā arī oficiāli ir uzņemta Rakstnieku savienībā.

 

 

Nora Ikstena

Nora IkstenaNora Ikstena ir viena no rakstniecēm, kas pārstāv mūsdienu latviešu literatūru, bet tas nenoliedzami neietekmē to, ka viņa vēl joprojām ir viena no lieliskākajām dažādu žanru rakstisko darbu radītājām, kuras vārds ir zināms ne tikai Latvijā, bet nu jau arī citās pasaules valstīs.

Ikstena ir dzimusi 1969. gada 15. oktobrī Rīgā un tur pavadījusi arī savu bērnību. Pēc skolas pabeigšanas uz sāka studijas Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē, bet 2 gadu pēc LU absolvēšanas gadu studējusi Kolumbijas universitātē ASV angļu valodu un literatūru. Jau studiju laikā sākusi strādājusi Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā kā zinātniskā līdzstrādniece un turpinājusi to darīt arī pēc studijām. Vēlāk strādājusi arī par redaktori žurnālā “Karogs” un par redaktora vietnieci žurnālam “Rīgas balss”. Studējot ASV strādājusi arī kā viesredaktore Kolumbijas universitātes žurnālam “The Review of Contemporary Fiction”, kā rezultātā žurnāls izlaida arī latviešu prozai veltītu numuru. Vēlāk viņa bijusi arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja.

latviešu literatūras debiju Ikstena veica, sarakstot politiķes un rakstnieces Annas Rūmanes – Ķēniņas biogrāfiju. Šai grāmatai uzreiz sekoja divi stāstu krājumi. Savu biogrāfiju rakstniecību turpinājusi, sarakstot biogrāfijas par Vari Vētru, Māru Zālīti, Regīnu Ezeru un Bruni Rubensu. Runājot par daiļliteratūru, Ikstena izdevusi vairākus romānus – “Dzīves svinēšana”, “Jaunavas Mācība”, “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” un “Vīrs zilajā lietusmētelī” – un stāstu krājumus, piemēram, “Dzīves stāsti”. Rakstnieces ir sadarbojusies arī ar citiem rakstniekiem. Tā 2006. gadā iznāca biogrāfisks darbs par Imanta Ziedoņa bērnību “Nenoteiktā bija”, kurš tapa sadarbībā ar pašu Imantu Ziedoni. Bet 2010. gadā Ikstena, sadarbojoties ar vācu rakstnieku Levanu Beridzi, sarakstījusi lugu ar nosaukumu “Filiparia”. Vēl papildus stāstiem un romāniem, rakstniece rakstījusi arī esejas, kuras ir apkopotas divos krājumos – “Sīlis spoguļstiklā” un “Šokolādes Jēzus”, kā arī pasakas, kuras ir apkopotas grāmatā “Pasakas ar beigām”.

Režisors Dž. Dž Džilindžers 2010. gadā Dailes teātrī iestudēja izrādi “Amour Fou”, kura biaj balstīta uz Ikstenas romāna “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” motīviem. Kā arī Ikstena pati ir sarakstījusi scenāriju filmai par Latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule”, kura iznāca 2001. gadā.

Vairāki Ikstenas darbi ir ne tikai tulkoti dažādās valodās, bet arī izdoti citās valstīs. Piemēram, viņas romāns “Dzīves svinēšana” ir tulkots dāņu, gruzīnu, zviedru un igauņu valodās. Romāns “Jaunavas mocības” ir izdots abās mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet rakstnieces stāstu krājuma “Dzīves stāsti” angļu tulkojums ir iznācis arī Kanādā.

Par saviem darbiem autore ir arī saņēmusi vairākas godalgas. Piemēram. viņai ir piešķirta Baltijas asamblejas balva,  laikraksta „Diena” Gada balva kultūrā un Literatūras gada balva ar biogrāfisko darbu “Nenoteiktā bija”. 2001. gadā Ikstena ir saņēmusi Literatūras gada balvu un Spīdolas stipendiju. Viņas stāsta „Elzas Kugas vecuma neprāts” tulkojums ir iekļauts „Best European Fiction 2011” sarakstā. Un pati rakstniece ir saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Ikstenas darbi, kurus tev notiekti vajadzētu apskatīt un izlasīt ir:

  • „Nenoteiktā bija”
  • „Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”
  • „Vīrs zilajā lietusmētelī”
  • „Dzīves stāsti”
  • “Pasakas ar beigām”