Category Archives: Blogs

Jaunumi pasaku pasaulē

Eiropas zinātnieki ir izgudrojuši neparastu pidžamu, kura ir spējīga pati stāstīt bērniem pasakas.
Pidžamu, lai tā varētu strādāt, var pieslēgt klāt planšetdatoram vai viedtālrunim. Tādu, pasaku stāstošo pidžamu, sortiments ir samērā plašs, ir pieejama liela un interesanta krāsu daudzveidība, tās ir piemērotas gan meitenēm, gan zēniem. Pidžamu izmēri ir pieejami gan pavisam maziem bērniem, gan arī pirmskolas vecuma bērniem. Tāda neparasta “rotaļlieta”, kura vienlaicīgi ir arī noderīga manta un arī audio grāmata maksā aptuveni 16 mārciņu un ir spējīga iepriecināt jebkuru mazuli.

Bet, zinātnieki uzskata, ka tādu mantu nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi, vecākiem pašiem vajag stāstīt un lasīt pasakas saviem bērniem, bet tad, kad bērni ir paaugušies un iemācījušies lasīt, viņiem pašiem vajadzētu sākt lasīt īsas pasakas. Pidžamu būtu vēlams izmantot tikai tādos gadījumos, kad nav nekādas iespējas pasaku izstāstīt vai izlasīt pašiem, tad var no pidžamas “repertuāra” izvēlēties kaut ko jaunu un nedzirdētu.

Bērniem šī manta varētu asociēties ar kaut ko pasakainu un neparastu, it īpaši tad, kad jūs to tikko būsiet iegādājušies. Jāsaka, ka pasaku izvēle ir samērā liela – 47 dažādas pasakas, kuras visvairāk ir iemīļojuši un iecienījuši bērni.

Sacerot pasakas bērni atbrīvojas no sliktā garastāvokļa

Lielbritānijā pastāv labdarības organizācija, kuras nosaukums ir “Jaunie prāti” un kuras mērķis ir sniegt psiholoģisko palīdzību bērniem. Te tiek radīti dažādi projekti, notiek nodarbības, kuras pozitīvi iespaido bērnu emocionālo stāvokli un psihisko veselību.

Tieši šīs kompānijas speciālisti izsaka viedokli, ka tajā brīdī, kad bērni sacer pasakas un dažādus stāstus, viņi sāk justies labāk un ir spējīgi atbrīvoties no negatīvām emocijām un nepatīkamām atmiņām.

Tieši, sacerot pasakas, bērns ir spējīgs netiešā veidā, it kā ar savas pasakas tēlu palīdzību sniegt ļoti svarīgu informāciju, padalīties ar to kas viņu dotajā brīdī nomāc. Psihologu grupa vadīja bērnu grupu, kuras pamatā bija relaksācijas vingrinājumi un sacerēšana. Bērni varēja sacerēt pasakas par jebkuru tēmu, priekšā tika pateikts tikai viens teikums, piemēram, “reiz pasaulē dzīvoja mazs putniņš”, bet tālāk bērns pats veidoja vienkāršu sižetu un veidoja attiecības starp pasakas varoņiem tādas, kādas pats vēlējās.

Novērojot bērnu uzvedību un sarunājoties ar viņiem, šī organizācijas darbinieki pamanīja, ka pēc nodarbībām, bērni bija atbrīvojušies no negatīvajām emocijām bet pasakās, bieži vien parādījās situācijas, kuras bija ļoti līdzīgas tiem konfliktiem un aizvainojumiem, kurus bērns tajā brīdi pārdzīvoja. Izdomājot pats, kā risināsies šie konflikti, bērns ir spējīgs atbrīvoties no negatīvisma, kurš ir saistīts ar reālām dzīves situācijām.

Eiropā tiek plānots pārrakstīt bērnu pasakas

Tradicionālās ģimenes Eiropā vairs nav modē. Eiropas parlaments, ņemot vērā sievietes tiesības, ir samērā asi izteicies par bērnu, tautas pasaku saturu, kurās ir saglabājies “negatīvais stereotips” – tēvs – ģimenes galva un naudas pelnītājs, bet māte – ģimenes pavarda sargātāja.

Komitejas dalībnieki pieprasa aizliegt lasīt tamlīdzīgas pasakas pirmskolas iestādēs un jaunāko klašu skolēniem. Par galveno argumentu feministēm kalpo fakts, ka tādas pasakas negatīvi ietekmē pirmskolas un jaunāko klašu meiteņu psihi un viņas sāk ne tikai nepareizi iedomāties sieviešu lomu mūsdienu sabiedrībā, bet arī turpmākajā dzīvē nebūs spējīgas izveidot spožu karjeru, tāpēc, ka psiholoģiski nebūs tam sagatavotas.

Labestīgo, tautas pasaku vietā, komitejas pārstāves iesaka no mūsdienu literatūras izvēlēties tos darbus, kuros ir pārstāvēti visu pastāvošo attiecību veidi, lai bērni ir spējīgi jau no mazām dienām mācīties toleranti izturēties pret visu veidu attiecībām un nekautrētos par tamlīdzīgām izpausmēm, kuras varbūt ir vērojamas viņam pašam. Der atzīmēt, ka Norvēģijā, jau vairākus gadus, bērnu dārzos ir obligātās nodarbības, kuras iepazīstina bērnus ar visādu veidu attiecībām.

Audio grāmatas – veicina vai kavē bērnu attīstību?

Lielu sarūgtinājumu vecākiem sagādā fakts, ka bērni atsakās patstāvīgi lasīt grāmatas, uzskata to par nepatīkamu pienākumu. Un tajā paša laikā, jūsu lasītās grāmatas, viņš ir gatavs klausīties stundām ilgi, katru reizi lūgdams lai pasaka vai stāsts tiktu izlasīts līdz beigām. Diemžēl, mēs tagad dzīvojam tādā laikmetā, kad vecāki ir ļoti aizņemti, viņi pavada daudz laika darbā un mājās bieži vien ierodas pārguruši, viņiem nav daudz laika, lai varētu to veltīt saviem bērniem, kā arī pasaku un citu klasisku darbu lasīšanai. Lieliska alternatīva grāmatu lasīšanai ir audio grāmata.

Audio pasakas bērniem, nav nekas jauns, tās eksistē jau ļoti sen, tikai tad, tām bija cita forma. Atcerieties, kā mūsu vecāki ieslēdza atskaņotājus un uzlika mums klausīties plates ar ierakstītām pasakām? Patiesībā, tās pasakas no mūsdienu audio pasakām, ne ar ko neatšķiras, izmainījies ir tikai to ierakstīšanas un atskaņošanas veids. Mūsdienās ir parādījusies brīnišķīga iespēja klausīties pasakas internetā online.

Kādu labumu mums sniedz audio grāmatas?

Audio grāmatas ir ļoti ērtas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem, jo kamēr mazulis klausās pasaku, jūs varat paspēt izdarīt pašus nepieciešamākos darbus un arī bērns šo laiku pavadīs lietderīgi.

Audio grāmatas palīdz koncentrēties, noturēt uzmanību un uztvert lielu informācijas daudzumu, kā arī veicina atmiņas attīstīšanos. Pēc tam, kad bērns būs noklausījies pasaku, viņam ļoti gribēsies ar tās saturu padalīties ar vecākiem. Pārstāstot dzirdēto, bērns trenē atmiņu. Tādas iemaņas bērnam noderēs gan mācoties skolā, gan arī pieaugušo dzīvē.

Bērnu pasakas ieraksta profesionāli aktieri, tāpēc tās veicina bērna valodas attīstību, palielina vārdu krājumu. Atdarinot gramatiski pareizi izrunu, bērns sāk pareizi runāt un izrādīt aktiera dotības. Daudzas audio pasakas satur fragmentus no klasiskiem muzikāliem uzvedumiem, tas palīdz bērnam attīstīt muzikālo dzirdi, labu gaumi un mīlestību pret mūziku.

Bērnu audio grāmatas sargā bērnu acis. Ar katru gadu, slodze skolā paliek aizvien lielāka un bērnam, bieži vien nepietiek laika lasīt daiļliteratūru, kura ir nepieciešama skolas ārpusklases lasīšanai. Mūsdienās bērni daudz laika pavada arī pie datora un televizora un tas slikti ietekmē viņu redzi. Klausoties audio grāmatas, bērns iepazīsies ar nepieciešamajiem daiļliteratūras darbiem un saglabās veselas acis.

Vienmēr ir iespēja pasakas lejupielādēt, tad tās var klausīties vakarā pirms gulēšanas, tās var palīdzēt nodarbināt bērnu ceļā.

Kādi ir audio grāmatu trūkumi?

Bērnu audio grāmatas var atradināt viņu no lasīšanas, jo iemācoties klausīties, bērns var pārstāt pilnībā lasīt. Jūsu bērns mācēs labi uztvert informāciju, kuru dzird, bet var rasties problēmas ar vizuālo uztveri.

Daudzi vecāki kļūdaini uzskata, ka audio grāmatas ir spējīgas kompensēt vecāku uzmanības trūkumu, izklaidēt un nodarbināt bērnu. Protams, ka darbs ļoti nogurdina, bet vai tad tik sarežģīti ir izbrīvēt pusstundu laika, lai bērnam pirms gulēšanas palasītu pasaku? Ja bērnam piedāvās izvēlēties starp aktieru balsīm un mātes balsi, varat būt pārliecināti, viņš izvēlēsies mātes balsi.

Ļaunprātīga pasaku klausīšanās ar austiņām var iespaidot dzirdi. Optimālākais variants ir izvadīt skaņu uz datora skaļruņiem, bet tad, arī vecākiem vajadzēs klausīties pasaku kopā ar bērniem. Ja bērns neklausās pasakas ar austiņu palīdzību pārāk bieži, tad no tām nekāda ļaunuma nebūs, bet ja lieto pārāk bieži un skaļi, tad no vizītes pie ārsta jūs neizbēgsiet.

Var savienot parastās grāmatas lasīšanu ar audio grāmatas klausīšanos. Tad bērnam būs iespēja iemācīties informāciju dzirdēt un iemācīties to uztvert vizuāli. Īpaši labi tas ir tādos gadījumos, ja bērnam ir problēmas ar kādu no uztveres veidiem.

Bērnu audio grāmatām nevajadzētu aizstāt lasīšanu, bet gan papildināt to. Nevajag izmantot audio grāmatas, lai “atbrīvotos” no bērna. Klausieties un lasiet pasakas kopā un izbaudiet jaukos mirkļus, ko pavadāt ģimenes lokā.

Arī pasakas var stāstīt dažādi

Mūsu bērni paši izdomā visdažādākos stāstus un pasakas, bet mēs domās atgriežamies pie savām bērnības pasakām, piedzīvojumu stāstiem un dalāmies tajos ar saviem bērniem, stāstām viņiem par savām mīļākajām grāmatām vai atmiņām un tādā veidā cenšamies sajust saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Bērniem ir ļoti svarīgi stāstīt ne tikai pasakas, bet arī ģimenes vēsturi, ģimenes tradīcijas, tas ir ļoti svarīgi, jo no tā būs atkarīgs tas, kā bērns jutīsies apkārtējā vidē. Jūsu ģimenes, tātad arī viņu ģimenes vēsture rada bērnos saprašanu par apstākļu kopsakarībām, pateicoties kurām viņi veidojas par patstāvīgām personībām.

Visi bērni fantazē, izdomā dažādus stāstus un pasakas. Palūdziet bērnam izstāstīt kādu stāstu par viņu pašu un piespēlējiet viņam, pat ja tas būs kāds smieklīgs gadījums, kurš ar viņi notika skolā. Galvenais uzdevums it mudināt bērnu stāstīt, dalīties ar mums. Vispirms mēs varam bērnam palīdzēt un pateikt priekšā, vēlāk bērns var lieliski izteikt bez priekšā teikšanas, jūsu galvenais uzdevums – uzmanīgi klausīties.

Jūs arī varat izdomāt un izstāstīt bērniem savu pasaku, nav izslēgts, ka arī jūs pirmajās reizēs uztrauksieties, jums arī var būt bail. Pats galvenais – atcerieties, jūsu izdomātajai pasakai nav jābūt ideālai, vienkārši sāciet un viss. Tālāk bērns jums pats palīdzēs, jūs varat tikai viņam pajautāt: “Kā tu domā, kas notika pēc tam? “. Tādas, pasaku stāstīšanas laikā var izmantot jebkurus rekvizītus, piemēram, mīkstās rotaļlietas. Galvenais, neskrieniet notikumiem pa priekšu un neizvirzieties priekšplānā, ļaujiet to bērnam izdarīt pašam un viss sanāks lieliski.

Speciālisti, kuri māca cilvēkiem stāstīt pasakas un stāstus saka, ka stāsts rodas tur, kur nav scenārija. Mūsdienās tas ir ļoti sarežģīti, jo mūsu dzīvē viss notiek pēc iepriekš sarakstīta scenārija: tās ir grāmatas, filmas, īsfilmas You Tube. Mēs visu laiku cenšamies kaut ko ierakstīt un saglabāt. Bet ar pasaku stāstīšanu ir citādāk, stāstītājs pa tiešo vēršas pie saviem klausītājiem, pasaka dzīvo tik ilgi, kamēr to stāsta, tieši tāpēc jau mums tā liekas brīnumu pilna. Tas ir tas pats, kas salīdzināt teātri un filmu – teātris, katru reizi, kaut mazliet atšķirsies, tieši tāpat arī stāstītajā pasakā, katru reizi mūs gaida kaut kas nezināms, kaut vai mazs, bet pārsteigums.

Stāstīšana ļauj mums pieskarties pagātnei. Senos laikos cilvēki sēdēja pie ugunskura un stāstīja viens otram par savu dzīvi, stāstīja leģendas un teiksmas. Stāsti un pasakas tiek mantoti no paaudzes uz paaudzi, tas ir tas smalkais pavediens, kurš savieno mūs ar mūsu tālajiem senčiem. Bērniem ļoti patīk klausīties stāstus un pasakas no vecāku bērnības, mīl, kad viņiem stāsta par viņu vecmāmiņām un vectētiņiem, vecvecmāmiņām un vecvectēviem.

Katrā ģimenē pasakām un stāstiem ir sava maģija, tāpēc, ka tajā brīdī, kad mēs atrodam laiku ieklausīties vienam otrā, mēs satuvināmies. Mēs varam stundām sēdēt vienā istabā katrs pie sava datora un uzskatīt, ka visi kopā nodarbojamies ar kaut ko noderīgu, bet īstenībā, mēs šajā brīdī komunicējam tikai ar datora ekrānu un esam pārņemti ar to, kas tajā notiek. Tajā brīdī, kad mēs viens otram kaut ko stāstām, viss ir pavisam citādāk, stāsti apvieno mūs, tieši tāpat kā cilvēkus tālā senatnē.

Kāpēc mēs mīlam biedējošas pasakas

Daudziem lasītājiem pasakas kalpo par pirmo iepazīšanās avotu ar izdomātiem stāstiem un tēliem. Kādreiz tās mūsu dzīvē ienāk kā leģenda vai stāsts, kuras mums lasa vecāki pirms gulēšanas, kādreiz, mēs ar tām saskaramies tajās filmās, kuras ir uzņemtas pēc pasaku motīviem ir papildinātas ar dziesmām un noslēpumaina drauga, parasti dzīvnieka formā, smieklīgajiem piedzīvojumiem. Bet, jo vairāk cilvēks uzzina par šīs literārās formas vēsturi, jo briesmīgākā gaismā tā atklājas. Pasaku personāžu briesmīgie likteņi un slēptais zemteksts, sāk likties nepieņemams mazu bērnu ausīm.

Piemēram, apskatīsim, Džambattista Bazile “Pasaku pasaka”, kura pirmo reizi tika nopublicēta XVII. gadismtā. Tajā var redzēt daudz pasakai raksturīgu elementu, jaunieši dodas laimes meklējumos, karaliskās ģimenes cieš no lāstu jūga, bet ļaunprātīgie cilvēkēdāji kaļ briesmīgus plānus. Tieši tāpat, kā brāļu Grimmu pasakas, arī šī pasakas sastāv no vairākiem desmitiem stāstu, kuras ir savāktas pa visu valsti un publicētas Neapolē, jau pēc rakstnieka nāves. “Pasaku pasaka” ietver sevī 50 sižetus, kuras iekļaujas kopējā kompozīcijā. Pēc ilgstošas iegrimšanas grāmatas lasīšana, tu sāksi izjust neparastas sajūtas: prieks un vieglprātība pazūd, un tu sāc drebēt no sirreāliem, kaut arī intuitīvi saprotamiem tēliem, kurus sastopi grāmatā. Neskatoties uz to, ka šim pasakām ir vairāk par simts gadiem, dažas no tām satur tādas epizodes, kuras grūti pat iedomāties mūsdienu sacerējumos.

Bet, tas nenozīmē, ka “Pasaku pasaka” ir apsteigusi savu laiku, daudzas dīvainās detaļas iedarbojas brīnumaini, kaut gan šīs grāmatas lasīšanā, tā īsti dziļi, nevajadzētu iedziļināties. Kaut gan jāsaka, ka tā ir spējīga uzdāvināt lasītājiem daudz dīvainu un interesantu tēlu, kurus var apbrīnot, jo tā tomēr ir tipiska, XVII. gadsimta grāmata ar visām no tā izrietošajām sekām.

“Pasaku pasaka” mums uzreiz paliek atmiņā tāpēc, ka tajā ir izdomāti neprātīgi tēli, kurus izmanto vairākos stāstos, kā arī sarkastiskais tonis, kurā pasakas tiek pasniegtas.

Veco pasaku lauciņus bieži vien izmanto arī mūsdienu autori, piemēram, Kate Bernheimer, ir kļuvusi par redaktoru divām antoloģijām, kuras sastāv mūsdienu pasaku autoru spēlēšanās ar šo formu, nesen tika atkārtoti izdota Joy Williamsa grāmata “Samainītais”. Vēl vajag pieminēt Andželu Karteri, kuras romāni un stāsti nākošajām rakstnieku paaudzēm atstāj lielu daudzumu aizvēsturiska materiāla, kurš ir jāpārdomā un jāpārvērtē. Jāsaka, ka lasot “Pasaku pasaka” prātā ienāk doma, ka līdz galam to saprast tā arī neizdosies, jo, katru reizi to lasot, jūs atklāsiet priekš sevis atkal un atkal kaut ko jaunu. Piemēram, kaut kādas dīvainas detaļas, kuras satriecošā veidā saskanēs kopā ar kaut kādiem jauniem notikumiem. Tas ir vienkārši unikāli, kā mūsdienu psiholoģija un sociāli – politiskie notikumi uzliek savu zīmogu mūsu uztverei, pārvēršot vecus, briesmīgus stāstus par kaut ko atpazīstamu un tādā veidā iekaro sev ceļu uz nākotni.

Ir iespējams, ka pastāv viena, tāda lieta, kura apvieno tos autorus, kuri izdomā pasakām citu jēgu, dod priekšroku to briesmīgajai būtībai. Viņi cenšas mums atgādināt, ka neskatoties uz to, ka mūsu pasaule ir milzīga un sarežģīta, mācību stundas, kuras tiek pasniegtas stāstos par ļauniem un labiem cilvēkiem, ir sastopamas samērā reti. Cita lieta ir ķermeņiem, kuri mainās, ainavām, kuras arī mainās un straujajiem lēmumiem, kuri ir spējīgi apgriezt pasauli kājām gaisā. Tāds pasniegšanas stils aizskar mūs daudz stiprāk un joprojām saglabā savu pievilcību. Daudzi stāsti paliek tik pārliecinoši daudzu simtu gadu garumā, ka tos nav spējušas ietekmēt nekādas laika izmaiņas.

Ko mums māca pasakas

Visiem bērniem ļoti patīk pasakas, it īpaši tādas, kur notiek dažādas burvestības. Brīnumi, aizraujošs sižets liek bērnam fantazēt, viņš tā aizraujas ar šo nodarbi, ka pilnībā aizmirst par skriešanu un skaļām spēlēm, viņš aiztur elpu un gaida brīnumus, kuri var notikt jebkurā brīdī. Bet vai pasakai ir tikai izklaidējoša loma? Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka pasakai ir arī audzinošā lomā un ne jau par velti tautas gudrība, pasaku formā, tika nodota no paaudzes uz paaudzi.

Pasaka – tas ir mazs, pasaules uzbūves modelis.

Mazulim, šī pasaule, kurā viņš ir ieradies, ir pavisam sveša, viņš to nepazīst un no visa baidās. Visvieglāk, viņam iepazīties ar pasauli palīdzēs pasaka, visdažādākie atgadījumi un piedzīvojumi, dažnedažādie sižeti un visjautrākie stāsti liks viņam dodies interesantā piedzīvojumā, kura vārds ir – dzīve. Bet runājot par pasaku, gribas teikt, ka tā nav tik vienkārša un naiva, kā mums kādreiz liekas, jo tikai dažās lapas pusēs tā ir spējīga uzburt gan reālo pasauli, gan izdomāto, gan labus varoņus, gan ļaunus varoņus, dīvainus, runājošus putnus un dzīvniekus. …un prot uzburt brīnumus, tas ir svarīgi ne tikai pasakai, bet arī bērnam, tam tic, bez ierunām un tātad tic arī pasakai…

Kādas noderīgas mācību stundas mazulis var iegūt klausoties mammas pasaku?

Pasakas māca, ka pasaule tiek iedalīta labajos un sliktajos cilvēkos, dzīvniekos un pārējās radībās, bet labo vienmēr ir vairāk, viņiem vairāk veicas un viņi vairāk uzvar pār ļauno, bet sliktajiem – neveicas.

Pasaka palīdz veidot pozitīvā varoņa tēlu – stipru, drosmīgu, gudru, tādu, kuram var uzticēties un kurš vienmēr atnāks palīgā, ja ir notikusi nelaime.
Pasakas māca nebaidīties no grūtībām. Pasakās galvenais varonis vienmēr tiek galā ar jebkuru, viņam uzticētu darbu, lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka tas darbs nu nekādi nav paveicams. Svarīga loma, šajā procesā ir tam, ka varonis ir pārliecināts par sevi, viņš ir drosmīgs un viņam vienmēr palīdz draugi.
Pasakas māca, ka dzīvē draugi ir daudz svarīgāki par naudu. Visdrošākais veids, kā iegūt labu draugu – nenovērsties no viņa grūtā dzīves mirklī. Pasaku varonim vienmēr ir daudz draugu: cilvēku, putnu, zvēru, zivju un tas ir tāpēc, ka viņš grūtā brīdī viņiem vienmēr palīdz un viņi, savukārt, neatstāj nelaimē savu glābēju. Tā pasakas varonim rodas daudz maģisku palīgu.

Pasaka māca nevērtēt cilvēku pēc viņa ārējā izskata. Visās pasakās trešais tēva dēls vienmēr ir muļķītis, bet vai viņš patiešām tāds ir? Pasakā noskūpstīta varde pārvēršas par skaistu princesi, bet krupis – par skaistu, gudru princi.

Pasaka māca arī to, ka labi padarīt darbu, ne vienmēr sanāk ar pirmo reizi. Pasaku varonim, bieži vien, sanāk trīs reizes iet pie ļaunā Pūķa vai pie kāda cita pasaku varoņa un viņa neatlaidība vienmēr vainagojas ar panākumiem.

Pasakas māca mīlestību pret vecākiem. Varonis, kurš izpilda mātes vai tēva uzticēto darbu , vienmēr tiek vērtēts vairāk, nekā viņa nepaklausīgie brāļi un māsas. Tieši viņi, pasakas beigās saņem mantojumā pusi no karaļvalsts.

Pasaka satur apslēptu, neuzmācīgu morāli: nedrīkst mānīt, nedrīkst būt skopam, nedrīkst zagt, melot un nedrīkst nodot draugus.

Galvenais pasakās ir tas, ka tās māca, ka labsirdība, godīgums vienmēr atgriežas pie tiem, kuri palīdz citiem, ka labais vienmēr uzvar ļauno. Bet vai tad tas nav ideālās pasaules modelis?

Šīs mācību stundas bērni saņem intuitīvi un uztver tās ļoti vienkārši. Viņi labprāt dzīvo brīnumu pilnajā pasaulē un grib tajā atgriezties atkal un atkal, bet kādreiz, paši izdomā savu brīnumu zemi. Tautas māksla palīdz mazulim attīstīties, attīstīt iztēli un valodu.

Mūsdienu digitālās pasakas

21. gadsimts noteikti ir informāciju tehnoloģiju laikmets, kur visas dzīves jomas lēnām sāk pāriet uz internetu sākot no vienkāršas rēķinu nomaksas līdz dažādu preču un pakalpojumu pirkšanai. Un arī grāmatu lasīšana vairs tik daudz nenotiek tikai un vienīgi no papīra, bet mūsdienu planšetes un e-lasītāji ir devuši daudz un dažādas jaunas iespējas, kur vairs līdzi nevajag staipīt smagu papīru kalnu, bet digitālā formātā ir iespējams paņemt līdzi tūkstošiem grāmatu. Tieši tāpēc arī bērniem pasakas un stāsti aizvien mazāk un mazāk tiek rakstīti un veidoti grāmatās bet sāk pārveidoties tieši uz digitālajiem mēdijiem. Mēs taču visi zinām, kā pasakas mums bērnībā patika ne tikai rakstītā formātā, bet gan arī audio formātā, jeb tā sauktās audio pasakas, kuras tika ierunātas kasetēs un vēlāk diskos un arī tika atskaņotas pa radioaparātiem. Bet nu, kad aizvien izplatītāki paliek gan datori, gan planšetes gan arī telefoni, tad arī pasakas sāk kļūt digitālas un cilvēki sāk izmantot dažādus veidus, kā padarīt pasakas interaktīvas un tādā veidā piesaistītu mūsdienu bērnus, lai viņi tās skatītos un klausītos.

Mūsdienās viss notiek lielākoties tieši tikai ar digitālajiem mēdijiem un mūsdienu jaunatne jau no pašiem pirmajiem savas dzīves gadiem sakaras gan ar telefoniem gan datoriem gan arī citām līdzīgām ierīcēm un viņi pie tām ir pieraduši tieši tāpat, kā mēs pieradām skatīties televizoru un klausīties radio tieši tāpēc arī lasīt grāmatas viņiem var likties nelietderīga laika kavēšana, jo lasot nav iespējams uzņemt tik daudz informāciju, kā skatoties filmas, un datorā spēlējot interaktīvās spēļu pasakas. Mūsdienu bērnu filmas ir ļāvušas atveidot visas senās pasakas pavisam citā gaisotnē un bērniem sniegt papildus šo pasaku atveidojamu ar dažādu maņu palīdzību gan vizuālo gan skaņas un 3D kinoteātros pat arī kustību un smaržu atveidojumu. Un noteikti, ka jau tuvākajā nākotnē būs iespējams mums katram mājās izmantot 3D vizuālos mēdijus ar jaunākajām 3D brillēm un citām līdzīgām lietām.

Nākotnē pasakas un pasaku stāstīšana noteikti, ka būs kaut kas pavisam savādāks, kā mēs to varam iedomāties, jo jau tagadējās 3D tehnoloģijas paver izklaidei un izglītībai pavisam jaunas iespējas un tas tā arī ir ar bērnu pasakām un stāstiem, jo visam ir jāiet līdzi laikam, pretējā gadījumā neviens arī negribēs šīs pasakas skatīties vai klausīties, jo vienkārši tās nebūs pietiekoši stimulējošas, jo viss pārējais mūsdienu pasaulē tikai visu laiku iet uz priekšu un attīstās! Interesanti būs paskatīties, kā mūsdienu bērni izaugot izturēsies un kāda būs viņu domas par to, kā tajā laikā jau viņu bērni skatīsies un uzņems šādus pašus materiālus, jo tad noteikti ka viss jau būs vēl pavisam savādāk!

Pixar animācijas studijas

Pixar animācijas kompānija ir viena no viszināmākajām animācijas studijām, kas tika aizsākta 1986. gadā kā Lucasfilm studijas vizuālo efektu laboratorija. Pixar mērķis jau no paša sākuma bija izveidot pilna garuma animācijas filmas ar datoru, kas kompānijas dibināšanas laikā nemaz nebija iespējams jo datoru tehnoloģijas bija vēl tā teikt autiņbiksītēs. Bet gadu gaitā Pixar studijai ir izdevies izveidot jau 15 pilna garuma animācijas filmas un pirmā no tām bija Rotaļlietu stāsts 1995. gadā. Pixar kompānija kopā ar visām savām filmām ir nopelnījusi aptuveni 9.5 miljardus ASV dolāru un tas ir vidēji 627 miljoni par katru uzņēmuma veidoto filmu.

Pixar uzņēmuma dibinātāji ir Edwins Catmuls, Alvijs Smits un Stīvs Džobs, kur pirmie divi ir patiesie dibinātāji bet Džobs sākotnēji bija tikai investors, bet viņa loma kompānijas tālākā attīstībā bija ļoti liela un tāpēc viņš arī tiek uzskatīts par līdz dibinātāju. Sākotnēji Pixar studija bija mazs kolektīvs Lucasfilms kompānijā, kurā bija šie divi dibinātāji un vēl daži līdzīgi domājoši cilvēki, kuri palīdzēja Džordžam lukasasam un viņa filmu studijai izveidot daudzas no mūsdienu filmu veidošanas grafiskajiem elementiem. Sākotnēji šī grupa strādāja tikai pie programmatūras bet vēlāk jau viņiem nācās arī darboties pie datoru veidošanas un kad Stīvs Džobs tika atlaists no Apple kompānijas viņš PIXAR uzņēmumā investēja 5 miljonus savas naudas, lai atdalītu to no Luccasfilm filmu studijas. Pēc Stīva ienākšanas uzņēmumā sākotnēji PIXAR ražoja ļoti dārgus datorus, kas bija domāti dažādu attēlu un video veidošanai un apstrādāšanai, bet tā, kā šos datorus neviens negribēja pirkt, Džobsam nācās investēt vairāk un vairāk savas naudas līdz viņa 50 miljonu investīcijas ieguva viņam kontroli pār uzņēmuma akcijām un tātad arī darbības virzienu. Pixar turpmākā darbība tika koncentrēta tieši uz animāciju veidošanu sākot ar dažādiem maziem klipiņiem lai iegūtu atpazīstamību un tad tika noslēgts līgums par 26 miljoniem dolāru ar Disneja studiju par 3 pilna garuma filmu radīšanu, kur pirmā filma bija Rotaļlietu stāsts, kur panākumi tad arī padarīja Pixar par to uzņēmumu, kāds tas ir šodien. Tieši pēc rotaļlietu stāsta izlaišanas Pixar akcijas tika kotētas un Pixar beidzot ieguva pietiekoši daudz līdzekļus lai sāktu paši savu pilna garuma filmu veidošanu. Tālāk jau 2006. gadā Pixar kompānija tik pārdota Disneja filmu studijai par 7.4 miljardiem dolāru, kas padarīja Stīvu Džobsu par lielāko Disneja filmu studijas akcionāru un par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Pixar palika, kā Disneja apakš studija saglabājot visus vecos darbiniekus un pa lielam Disneja filmu studija ļāva Pixar rīkoties, kā tie vēlas, kas tad arī noveda mūs pie tik daudz un brīnišķīgām filmām.

Pēdējā no Pixar izlaistajām filmām ir Prāta spēles, kuras veidošana izmaksā aptuveni 175 miljonus dolāru, bet kas jau līdz šim ir nopelnījusi 850 miljonus un ir viena no visu laiku vispelnošākajām multfilmām pasaulē.

Kad Pixar kompānija izlaiž jaunu multfilmu tā vienmēr ir aizraujoša un arī liek aizdomāties, un tādā veidā rada skatītājam gan vizuālo gan garīgo apmierinājumu, kāpēc tad mums visiem arī šīs filmas patīk.

Labākās pasaku filmas

Balstoties uz pasaulē lielākās interneta kinofilmu datubāzes jeb IMDb (no angļu valodas “Internet Movie Database”) datiem, līdz šim brīdim labāk novērtētās pasaku filmas ir:

1. Le fabuleux destin d’Amélie Poulain (Amēlija)

  • Gads: 2001;
  • Žanrs: komēdija, romantika;
  • Anotācijas: Amēlija ir nevainīga un naiva meitene no Parīzes ar savu taisnīguma izjūtu, kura nolemj palīdzēt sev apkārtesošajiem cilvēkiem, atklājot mīlestību.
  • Režisors: Žans Pjērs Ženots;
  • Lomās: Odrija Tatū, Metjū Kasovičs, Rufus.

2. The Red Shoes (Sarkanās kurpes)

  • Gads: 1948;
  • Žanrs: drāma, mūzikls, romantika;
  • Anotācijas: Jauna baleta dejotāja nespēj izšķirties starp savu mīļoto vīrieti un savu aicinājumu kļūt par balerīnu.
  • Režisors: Maikls Povels, Emeriks Presburgers;
  • Lomās: Antons Valbruks, Marius Gorings, Moira Šīrere.

3. My Neighbor Tororo (Tonari no Tororo)

  • Gads: 1988;
  • Žanrs: animācijas, ģimenes, fantastika;
  • Anotācijas: Kad divas meitenes pārceļas uz laukiem pie savas nelaimīgās mātes, sākas piedzīvojumi ar brīnumainajiem netālu dzīvojošajiem meža gariņiem.
  • Režisors: Hajao Mijazaki;
  • Lomās: Hitoši Takagi, Noriko Hidaka, Čika Sakamoto.

4. Pan’s Labyrinth (Pana labirints)

  • Gads: 2006;
  • Žanrs: drāma, fantastika, karš;
  • Anotācijas: Notikumi risinās otrā Pasaules kara laikā, kur nežēlīga armijas oficiera pameita aizbēg no sava patēva un nokļūst baisā, bet vilinošā fantāziju pasaulē.
  • Režisors: Gilermo Deltoro;
  • Lomās: Ivana Bakjero, Ariadna Džila, Sergi Lopezs.

5. The Princess Bride (Princese – līgava)

  • Gads: 1987;
  • Žanrs: piedzīvojumu, komēdija, ģimenes, fantastika, romantika;
  • Anotācijas: Kamēr jauns puisis mājās slimo, viņa vectēvs tam lasa stāstu par “Princesi – līgavu”.
  • Režisors: Robs Reiners;
  • Lomās: Karijs Elvs, Mendija Patinkina, Robins Vraits.

6. Beauty and the Beast (Skaistule un briesmonis)

  • Gads: 1991;
  • Žanrs: animācijas, ģimenes, fantastika, mūzikls, romantika;
  • Anotācijas: Bella, kuras tēvu ir ieslodzījis Briesmonis, viņa vietā piedāvā sevi, neapzinoties, ka viņas sagūstītājs ir noburts princis.
  • Režisors: Garijs Trosdeils, Kirks Vais;
  • Lomās: Peidža Ohara, Robijs Bensons, Džesse Kortijs.

7. Big Fish (Lielā zivs)

  • Gads: 2003;
  • Žanrs: piedzīvojumu, drāma, fantastika;
  • Anotācijas: Dēls cenšas uzzināt vairāk par savu mirstošo tēvu, atceroties stāstus un mītus, ko tas savas dzīves laikā bija viņam stāstījis.
  • Režisors: Tims Burtons;
  • Lomās: Evans Makgregors, Alberts Finnijs, Billijs Krudaps.

8. Slumdog Millionaire (Graustu miljonārs)

  • Gads: 2008;
  • Žanrs: drāma, romantika;
  • Anotācijas: Jauneklis no Mumbajas, kurš visu dzīvi audzis graustos, piedalās indiešu “Vai gribi būt miljonārs?”. Aizdomās par krāpšanos spēlē jauneklis tiek arestēts. Pratināšanas laikā atklājas viņa dzīves notikumi, kas atklāj, kādēļ viņš zina atbildes uz visiem jautājumiem.
  • Režisors: Denijs Boils, Lavlīna Tandana;
  • Lomās: Devs Patels, Freida Pinto, Saurabs Šukla.

9. La belle et la bête (Skaistule un briesmonis)

  • Gads: 1946;
  • Žanrs: fantastika, romantika;
  • Anotācijas: Jauna, skaista sieviete aizstāj savu ieslodzīto tēvu, kuru ieslodzījis mistisks briesmonis un kurš vēlas skaistuli precēt.
  • Režisors: Žans Koktī;
  • Lomās: Žans Marais, Žozete Deja, Mila Parelī.

10. Tri orísky pro Popelku (Pelnrušķītes trīs rieksti)

  • Gads: 1973;
  • Žanrs: fantastika, ģimenes, piedzīvojumu, romantika;
  • Anotācijas: Čehu mājkalpotājas Pelnrušķītes dzīve strauji mainās, kad mājas īpašnieks tai iedod trīs maģiskos lazdu riekstus.
  • Režisors: Vaklavs Vorličeks;
  • Lomās: Libusa Safrankova, Pāvels Travničeks, Karola Braunboka.

Interaktīvās mīkstās rotaļlietas – latviešu pasaku stāstnieki

Mīksto rotaļlietu ražošanas kompānija “Fancy Toys” ir uzražojusi arī interaktīvās mīkstās, plīša rotaļlietas, pirmos bērnības draugus – pasaku stāstniekus, kas pasakas stāsta arī latviešu valodā. Latviešu ģimenēm vai arī tām ģimenēm, kurām ir svarīga bērna latviešu valodas apguve un tās izkopšana, šīs rotaļlietas ir iepriecinoša inovācija – vecākiem vairs nav pašiem jālasa pasakas, kas ievērojami ietaupa laiku citu pienākumu veikšanai. Atliek vien iedarbināt pūkaino stāstnieku, un bērns var klausīties tā stāstītajās pasakās bez apstājas, jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šī rotaļlieta, tāpat kā jebkura cita mīkstā rotaļlieta, ir paredzēta līdzi ņemšanai arī gulētejot, tikai šī, atšķirībā no citām, stāstīs pasaciņas līdz mazais klausītājs iemigs.

Uz pasaku stāstnieka katras kājas, auss un vēderiņa ir pogas, kas paredzētas konkrētās pasakas izvēlei. Katra poga kalpo arī par pauzes un starta pogu – ja vēlaties stāstījumu apturēt, piespiediet pogu, bet, ja vēlaties to turpināt klausīties, piespiediet pogu vēlreiz. Lai apturētu stāstījumu pavisam, piespiediet pogu “Stop”. Lai pasakas ieraksts būtu kvalitatīvs, rotaļlietu stāstījums ir ierakstīts profesionālā ierakstu studijā. Pati rotaļlieta ir izgatavota no poliestera šķiedras un tās augstums ir 28 cm. Tās darbināšanai ir nepieciešamas trīs AA baterijas, kas jau ir iekļautas komplektā Šī rotaļlieta ir ieteicama bērniem no 3 gadu vecuma. Rotaļlietai piešķirtā garantija ir 2 gadi.

Piemēram, lācis stāstnieks (brūnā krāsā) stāsta tādas pasakas kā “Trīs lāči”, “Maša un lācis”, “Putras pods”, “Par brūno lāci un peli karuseli”, “Divi mantkārīgi lāči”.

Ir pieejams arī tāds rotaļu lācis (baltā krāsā), kas dzied šūpuļdziesmas “Circenīša Ziemassvētki” “Aijā žūžū lāča bērni”, “Neviens putniņš tā nepūta”, “Velc pelīte saldu miegu”. Šim lācim ir arī ieraksta funkcija – tajā iespējams ierakstīt jebkādu pasaku vai vēstījumu līdz pat 10 minūtēm. Šī lāča ķepas ir aprīkotas ar LED gaismiņām, kas mirgo.

Var iegādāties arī balto rotaļu kaķi, kas gan stāsta pasakas, gan dzied šūpuļdziesmas. Arī šim kaķim ir pieejama ieraksta funkcija un LED gaismiņas, kas mirgo.

Visu “Fancy Toys” rotaļlietu ražošanā tiek izmantoti hipoalerģiski, sertificēti augstākās kvalitātes tekstilizstrādājumi – tie ir netoksiski, nesatur kaitīgās krāsvielas, nedeformējas, nezaudē izskatu, kā arī ir lieliska un noderīga dāvana bērnam.

Interesantas pasaku grāmatas bērniem

Lielākajai daļai sabiedrības pasakas asociējas ar pasaku grāmatu lasīšanu bērniem pirms nakts miega, tomēr mūsdienās informācijas tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi arī grāmatu industriju. Pasakas tagad ir pieejamas ne vien elektronisko grāmatu formātā, bet arī audio formātā – noklausāmas interneta tiešsaistē datorā vai telefonā, vai, piemēram, kāda rotaļu lāča vai zaķa stāstījumā, kā arī citos, iespējams, daudziem vēl neapzinātos veidos. Lai vai kā mainītos pasakas pasniegšanas forma, attīstoties tehnoloģijām, svarīgākais tomēr ir pasakas saturs un vēstījums un, ejot cauri laikmetiem, ir pasakas, kas nepazūd. Šīs mūžīgās pasakas tiek stāstītas no paaudzes paaudzē, mazliet mainoties to interpretācijai, precīzāk, pasaku elementiem pārvarot dažādu tautu robežas, taču saglabājot to galveno vēstījumu. Kuras ir tās pasakas, kas ir spējušas izdzīvot cauri laikmetu un tautu griežiem, kas vēsta par cilvēces morāli un vispasaulīgajām vērtībām, kas spēj vakaros iemidzināt tūkstošiem bērnu?

Ir pasakas, kuras stāsta dažādas tautas visā pasaulē, pārvarot valodas barjeru, piemēram, Rausītis jeb Колобок (no krievu valodas – rausītis), bet ir arī iecienītas un mīļas pasakas, kuras stāsta tikai savas tautas robežās, piemēram, latviešu pasakas “Kaķīša dzirnavas”, “Velniņi”, “Maija un Paija”, “Sprīdītis” un citas.

Populārākās, tātad arī cilvēcesprāt interesantākās, pamācošākās un audzinošākās pasakas ir “Puisītis Pirkstiņš”, “Vasilisa Brīnumdaiļā”, “Pelnrušķīte”, “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, “Ezīša kažociņš”, “Zelta zirgs”, “Pilsētas pele un lauku pele”, “Meža gulbji”, “Runcis zābakos”, “Brēmenes muzikanti”, “Sarkangalvīte un vilks”, “Ansītis un Grietiņa”, “Trīs sivēntiņi un vilks”, “Mazais princis”, “Pasaka par zelta ābeli”, “Pasaka par vērdiņu”, “Sniega karaliene”, “Princese un zirņa”, “Īkstīte”, “Nezinītis uz Mēness”, “Mazā nāriņa”, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Pinokio”, “Alise Brīnumzemē”, “Princis – varde”, “Aladins”, “Skaistule un briesmonis”, “Robins Huds”, “Neglītais pīlēns”, “Apburtā princese” un daudzas citas.

Pasakām ir ļoti liela nozīmē katras tautas kultūrā, jo, pirmkārt, pasakas ir daļa no nemateriālā kultūras mantojuma, otrkārt, pasakām ir pedagoģisks un audzinošs raksturs, treškārt, pasaku stāstīšana ir veids, kā vecāki un bērni var nodibināt komunikatīvu un emocionālu saikni, ceturtkārt, pasakas ir valodas attīstības līdzeklis, tāpēc – lasīsim, stāstīsim un klausīsimies pasakas!