Hanss Kristians Andersens

Izcilais dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens dzimis 1805. gada 2. aprīlī, Odensē, Dānijā un 70 gadu vecumā 1875. gada 4. augustā, Kopenhāgenā, Dānijā miris.

Hanss Kristians Andersens ir pazīstams kā pasaku meistars – vēl līdz šai dienai viņa pasakas tiek lasītas visā pasaulē un vēl joprojām ir vienas no populārākajām pasakām, piemēram, “Princese uz zirņa”, “Sarkanās kurpītes”, “Neglītais pīlēns”, “Sniega karaliene”, “Mazā nāriņa”, “Nelokāmais alvas zaldātiņš”, “Īkstīte”, “Meža gulbji”.

Hanss dzimis un dzīvojis nabadzīgā ģimenē, kurā viņš bija vienīgais bērns. Viņa māte bija veļas mazgātāja, bet tēvs kurpnieks. Tiek uzskatīts, ka ģimenes trūcīgais stāvoklis bija viens no faktoriem, kas mazajā zēnā veicināja radošuma un fantāzijas attīstību – lai radītu ap sevi rotaļu pasauli, zēns bija spiests iztikt tikai ar savu radoši iztēli.

Hansa radošās gaitas sākās jau agrā bērnībā, kad viņš 7 gadu vecumā pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi un, tās iedvesmots, sāka izdomāt dažādus stāstus, realizējot tos improvizētās leļļu teātra izrādēs. Hanss atšķīrās no saviem vienaudžiem ar savu neierasto izskatu un radošajām dotībām, tāpēc vienaudži Hansu nepieņēma savā pulkā, kas mazā zēna sirdī radīja neizdzēšamu aizvainojumu, kas vēlāk tika izpausts viņa gara darbos.

Negaidītas tēva nāves dēļ jau 11 gadu vecumā Hanss bija spiests sākt strādāt. 14 gadu vecumā viņš pameta savas dzimtās mājas Odensē, lai dotos uz Kopenhāgenu un piepildītu savu sapni par aktiera karjeru. Neilgu laiku Hansam izdevās nostrādāt par aktieri Dānijas Karaliskajā teātrī, bet drīz vien izskata un balss lūzuma dēļ Hansu no teātra atlaida.

Savas rakstniecības pirmsākumos Hansam neveicās – viņa rakstu darbi nekur neguva atsaucību un atbalstu. Viņa dedzīgā uzcītība un neatlaidība netika nepamanīta – pateicoties šīm īpašībām, Hanss uz pilsētas kases rēķina četrus gadus varēja mācīties Slagelsē. Tālāk skolas gaitas Hansu aizveda uz Helsingoru, bet vēlāk – uz Kopenhāgenas universitāti.

Pirmais stāsts, kas Hansam atnesa zināmu slavu, bija “Pastaiga no Holmēna kanāla līdz Amageras austrumu galam”. Pastāvīgas slavas virsotnē Hansu uznesa viņa pirmais pasaku krājums “Pasakas bērniem”, kas tika uzrakstīts 1835. gadā. Slavas apreibināts, Hanss uzrakstīja vēl divus pasaku krājumus – pirmo 1838. gadā, bet otro – 1845. gadā. Tā Hanss Kristians Andersens kļuva atpazīstams kā pasaku meistars, taču šī pasaku teicēja slava pašam Hansam nepatika, tāpēc viņš intensīvi centās dzēst ar jaunu romānu un stāstu rakstīšanu, taču viņa pūles izrādījās veltīgas – pasaku meistara slava guva virsroku. Pat Hansa pēdējais darbs pirms aiziešanas viņsaulē, ko viņš pēc trīs gadu pārtraukuma uzrakstīja, bija pasaka. Hanss Kristians Andersens un viņa darbi, kā tas nereti ir pieredzēts arī citos gadījumos, lielāko slavas uzplaukumu piedzīvoja tikai pēc autora nāves.

Hansa Kristiana Andersena atstātajā pūrā ir vairāk kā 160 pasakas, romāni, lugas un dzejoļi, kuru motīvi ir vairāku desmitu kinofilmu, multiplikācijas filmu, teātra un baleta izrāžu pamatā visā plašajā pasaulē.