Kā pašam sacerēt savu pasaku?

Pasaku daudzveidība ir milzīga. Ir gan mūsdienu rakstnieku rakstītas pasakas un bērnu grāmatas, gan gadsimtiem senas literārās pasakas, gan arī tautas pasakas, taču bērni nereti tik un tā daudz labprātāk dod priekšroku vecāku pašu sacerētām pasakām. Ja vien vecāki nav īpaši radošas personības, šādu bērna vēlmi izpildīt varētu būt visai grūti, jo sacerēt interesantu pasaku nav nemaz tik viegli. Lai atvieglotu šo uzdevumu, šeit būs daži ieteikumi, kas varētu noderēt, iejūtoties pasaku rakstnieka tēlā.

Iesaistiet bērnu pasakas personāžu un vides izvēlē

Pašsacerētās pasakas bērniem tik ļoti patīk, galvenokārt, tāpēc, ka tā ir iespēja stāstā ietvert visu, kas bērnam patīk un interesē, tāpēc tēlu un norises vietas izvēli atstājiet paša bērna ziņā. Tēls var būt gan pats bērns, gan arī kāds cilvēks, dzīvnieks vai pat priekšmets. Ļaujiet savam bērnam noteikt, kas tieši būs galvenais varonis, jo tad stāstījums viņu īpaši ieintriģēs. Arī notikumu vietas jeb vides izvēli varat uzticēt bērnam, ja viņš to vēlas. Tas gan padarīs pasaku saistošāku, gan arī ievērojami atvieglos vecāku uzdevumu.

Veidojiet aizraujošu sižetu ar dažādiem notikumiem

Bērniem vairāk patīk burvju pasakas ar dažādiem maģiskiem, nereāliem un intriģējošiem pavērsieniem, nevis sadzīves pasakas par cilvēku ikdienas dzīvi. Stāstot lieciet lietā fantāziju un izdomājiet dažnedažādus notikumus. Iesaistiet pārdabiskus tēlus, piemēram, pūķus, fejas, burvjus utt. Ja jums nekas pašam nenāk prātā, “aizņemieties” tēlus un notikumus no citām pasakām. Lai bērnam būtu tiešām interesanti, spriedzei un intrigai jābūt visa sižeta garumā.

Svarīgi, lai stāstā būtu konflikts, kulminācija un atrisinājums

Jebkuram literārajam darbam ir sižeta līnija un bērnu pasakas nav nekāds izņēmums. Bez tā stāsts būs vien dažādu notikumu samudžinājums, un bērns beigās neko īsti no tā nesapratīs. Protams, pa vidu var tik iepīti daudzi citi notikumi, taču stāstam ir jābūt secīgam un, galvenais – tajā ir jābūt kulminācijai jeb augstākajam punktam, kad tiek risināta galvenā problēma jeb atklājas galvenais notikums. Tad pašsacerētā pasaka būs daudz vieglāk uztverama.

Iesaistiet pasakā dzīves mācību

Pasakās bieži tiek iepītas svarīgas dzīves mācības, un būtu labi, ja tādas būtu arī jūsu pasakās. Arī šīs mācības jums nav obligāti jādomā pašam, ja jums nav iedvesmas to darīt. Varat vienkārši izmantot tās mācības, kas ir citās pasakās, piemēram, ka labi darbi tiek atalgoti ar labu, bet ļauni ar ļaunu. Ar savu pasaku iemāciet bērnam, to, kas jums pašam dzīvē šķiet svarīgs.

Pajautājiet bērnam, vai viņam pasaka patika un ko viņš no tās saprata

Vislabākais kritiķis un vērtētājs jūsu pasakai būs pats klausītājs – bērns. Lūdziet viņam atklāti pastāstīt, vai jūsu sacerētā pasaka viņam patika un kas tajā bija labs un kas slikts. No tā jūs varēsiet secināt, cik labs pasaku rakstnieks un stāstnieks esat un kā sacerēt pasakas turpmāk. Iespējams jums šī nodarbe pat iepatiksies un lieliski padosies.