Kas ir pasakas?

Pasakas ir mums visiem zināmi nelieli prozas darbi, kas parasti ir veidoti bērniem, vai jaunāga gadagājuma cilvēkiem. Pasakas aprasti norisinās brīnumu pasaulēs, kas tieši veidotas, lai būtu atšķirīgas or eālās dzīves ar citiem fizikas likumiem, neiespējamām leitām un vetām, kā arī pārdabiskām būtnēm un spējām. Ja pasakā ir attēloti cilvēki tiem aprasti ir pārcilvēcīgas spējas, bet ja ttēloti dzīvnieki, enreti tiem ir dotas cilvēkiem raksturīgas spējas, kā komunikācija un staigāšana uz 2 kājām.

Pasakas galvanokārt tiek iedalītas 4 žandros:

  • Brīnumu pasakas

  • Dzīvnieku pasakas

  • Sadzīves pasakas

  • Literāras pasakas

Pirmie trīs no šiem žandriem ir konkrēti pasaku tipi, bet ceturtais ir vairāk tendēts uz autoru, kas pasaku radījis, un šādas literāras pasakas aprasti ir sacerējuši tautā pazīstami autori. Pasakas, kuras sacerējuši cilvēki, kas nav tieši saistīti ar Latvijas literatūru un mākslu, vai anv tik plaši pazīstami ir sauktas par tautas pasakām, tādā veidā liekot noprast, ka tās ir plaši izplatītas sabiedrībā, bet netiek peidēvētas konkrētam autoram, vai anv tik plaši izplatītas un tiek piedēvētas kādam autoram.

Pasakas ir vienmeŗ bijušas , kā viens no nozīmīgākajiem bērnu izklaides veidiem,un nav nozīmes, vai pasakas tiek lasītas, rādītas ar lellēm, vai skatītas televizora ekrānā, tās vienmēr ir aizraujošas un liek jebkuram bērnam aizdomāties par pasaku pasaulēm un iedomāties sevi darām lietas, ko īstajā dzīvē nav iespējams izdarīt.

Pasakas ir arī kreatīvo domāšanu veicinošas, jo tieši šis aspekts, ka pasaku varoņi parasti ir neiespējamā pasaulē, liek aizdoma’ties, vai kāds no šās brīnumu pasaules rīkiem, vai lietām aptiešām nevarētu būt arī reālajā pasaulē, un tieši bērniem šāda veida domāšanas iegrozīšana veicina domāšanu un palīdzēs vēlāk iegūt izglītību un sasniegt lielus mērķus dzīvē.