Ko mums māca pasakas

Visiem bērniem ļoti patīk pasakas, it īpaši tādas, kur notiek dažādas burvestības. Brīnumi, aizraujošs sižets liek bērnam fantazēt, viņš tā aizraujas ar šo nodarbi, ka pilnībā aizmirst par skriešanu un skaļām spēlēm, viņš aiztur elpu un gaida brīnumus, kuri var notikt jebkurā brīdī. Bet vai pasakai ir tikai izklaidējoša loma? Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka pasakai ir arī audzinošā lomā un ne jau par velti tautas gudrība, pasaku formā, tika nodota no paaudzes uz paaudzi.

Pasaka – tas ir mazs, pasaules uzbūves modelis.

Mazulim, šī pasaule, kurā viņš ir ieradies, ir pavisam sveša, viņš to nepazīst un no visa baidās. Visvieglāk, viņam iepazīties ar pasauli palīdzēs pasaka, visdažādākie atgadījumi un piedzīvojumi, dažnedažādie sižeti un visjautrākie stāsti liks viņam dodies interesantā piedzīvojumā, kura vārds ir – dzīve. Bet runājot par pasaku, gribas teikt, ka tā nav tik vienkārša un naiva, kā mums kādreiz liekas, jo tikai dažās lapas pusēs tā ir spējīga uzburt gan reālo pasauli, gan izdomāto, gan labus varoņus, gan ļaunus varoņus, dīvainus, runājošus putnus un dzīvniekus. …un prot uzburt brīnumus, tas ir svarīgi ne tikai pasakai, bet arī bērnam, tam tic, bez ierunām un tātad tic arī pasakai…

Kādas noderīgas mācību stundas mazulis var iegūt klausoties mammas pasaku?

Pasakas māca, ka pasaule tiek iedalīta labajos un sliktajos cilvēkos, dzīvniekos un pārējās radībās, bet labo vienmēr ir vairāk, viņiem vairāk veicas un viņi vairāk uzvar pār ļauno, bet sliktajiem – neveicas.

Pasaka palīdz veidot pozitīvā varoņa tēlu – stipru, drosmīgu, gudru, tādu, kuram var uzticēties un kurš vienmēr atnāks palīgā, ja ir notikusi nelaime.
Pasakas māca nebaidīties no grūtībām. Pasakās galvenais varonis vienmēr tiek galā ar jebkuru, viņam uzticētu darbu, lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka tas darbs nu nekādi nav paveicams. Svarīga loma, šajā procesā ir tam, ka varonis ir pārliecināts par sevi, viņš ir drosmīgs un viņam vienmēr palīdz draugi.
Pasakas māca, ka dzīvē draugi ir daudz svarīgāki par naudu. Visdrošākais veids, kā iegūt labu draugu – nenovērsties no viņa grūtā dzīves mirklī. Pasaku varonim vienmēr ir daudz draugu: cilvēku, putnu, zvēru, zivju un tas ir tāpēc, ka viņš grūtā brīdī viņiem vienmēr palīdz un viņi, savukārt, neatstāj nelaimē savu glābēju. Tā pasakas varonim rodas daudz maģisku palīgu.

Pasaka māca nevērtēt cilvēku pēc viņa ārējā izskata. Visās pasakās trešais tēva dēls vienmēr ir muļķītis, bet vai viņš patiešām tāds ir? Pasakā noskūpstīta varde pārvēršas par skaistu princesi, bet krupis – par skaistu, gudru princi.

Pasaka māca arī to, ka labi padarīt darbu, ne vienmēr sanāk ar pirmo reizi. Pasaku varonim, bieži vien, sanāk trīs reizes iet pie ļaunā Pūķa vai pie kāda cita pasaku varoņa un viņa neatlaidība vienmēr vainagojas ar panākumiem.

Pasakas māca mīlestību pret vecākiem. Varonis, kurš izpilda mātes vai tēva uzticēto darbu , vienmēr tiek vērtēts vairāk, nekā viņa nepaklausīgie brāļi un māsas. Tieši viņi, pasakas beigās saņem mantojumā pusi no karaļvalsts.

Pasaka satur apslēptu, neuzmācīgu morāli: nedrīkst mānīt, nedrīkst būt skopam, nedrīkst zagt, melot un nedrīkst nodot draugus.

Galvenais pasakās ir tas, ka tās māca, ka labsirdība, godīgums vienmēr atgriežas pie tiem, kuri palīdz citiem, ka labais vienmēr uzvar ļauno. Bet vai tad tas nav ideālās pasaules modelis?

Šīs mācību stundas bērni saņem intuitīvi un uztver tās ļoti vienkārši. Viņi labprāt dzīvo brīnumu pilnajā pasaulē un grib tajā atgriezties atkal un atkal, bet kādreiz, paši izdomā savu brīnumu zemi. Tautas māksla palīdz mazulim attīstīties, attīstīt iztēli un valodu.