Raksts pārpublicēts no "Latvijas Avīze", 15.04.2010. Autore Aija Volka
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/kultura/?doc=76458
Tehnoloģijas attīstās straujāk nekā ar grāmatu izdošanu saistītie likumi – to atzīst ne vien autortiesību pārkāpšanā apsūdzētie ebibliotēkas izveidotāji, bet arī izdevniecības.
Par spīti atsevišķu izdevēju apgalvojumam, ka Ekonomikas policijā iesniegtās sūdzības pret biedrību "Ideju forums", kas pirms diviem gadiem dibināja SIA "Ideju foruma bibliotēka" (IFB), liecina vien par neatrisinātu autortiesību jautājumu, atklājas problēmas arī pašām izdevniecībām.
Tirgus svārstības
E-bibliotēkas izveidošana sakrita ar brīdi, kad vairāki izdevēji cīnījās par izdzīvošanu paaugstinātās PVN likmes dēļ. Pazeminātajai atjaunojoties, iedzīvotāju zemā pirktspēja saglabājusies. "Tirāžas ir uz kritiskās robežas un vēl sarūk, grāmatām nokļūstot ebibliotēkā. Latvijas mazajā tirgū jebkuras svārstības jūtamas," saka Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) izpilddirektore Dace Pugača.
Autoriem, kas aizstāv ebibliotēku (IFB maksāja autoru publiskā patapinājuma atlīdzības), esot jāsaprot: viņu honorāri no grāmatu izdevējiem tieši tāpēc zemi, ka Latvijā maz lasītāju. Ja tirāžas nāksies samazināt, honorāri būs vēl knapāki. Daži izdevēji atteikušies atkārtoti izdot ebibliotēkā ievietotas grāmatas, bet vislielākais trieciens bija tur ieraudzīt pašus svaigākos jaunumus.
Šīs bažas noraida LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše: "Arī tradicionālajai grāmatai būs lasītājs – ir divas dažādas auditorijas, kas nepārklājas."
Pieprasa eformātu
Pasaule arvien vairāk pievēršas elektroniskajiem izdevumiem, tādējādi lasīšana no datora monitora vai digitālas grāmatas (ierīce, kurā var ielādēt ekrānā uztveramu lasāmvielu) aizstāj "taustāmu" lappušu šķirstīšanu.
"Šobrīd visi lielie grāmatu tirgotāju tīkli pieprasa elektroniskos formātus," piekrīt arī apgāda "Zvaigzne ABC" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Stepiņa un paredz: "Izdevēji tuvākajā laikā izveidos pieeju grāmatām dažādās versijās atbilstoši savām iespējām."
"Zvaigzne ABC" (viena no sūdzību iesniedzējām par ebibliotēku) 10. martā lasītājiem piedāvāja pirmo grāmatu – Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa "Krīzes iespējas" – elektroniskā formātā, ko var iegādāties un lejupielādēt internetā. 11. martā šis apgāds interneta grāmatnīcā "www.gramatuklubs.lv" ievietoja fragmentu no Stīga Lārsona grāmatas "Meitene, kas spēlējās ar uguni" vēl pirms tās izdošanas.
Arī Jāņa Rozes apgāds domā par grāmatu digitalizāciju. "Tā jau notiek," saka apgāda direktore Renāte Punka. "Tomēr šobrīd varam maz investēt digitalizētās grāmatās." Šķēpu laušana ir galvenokārt par lejupielādēšanu, kas atņem iespēju izsekot produkta tālākajām gaitām. "Tāpat digitalizācijas ietekmē mainās lasīšanas paradumi. Cilvēki vairs nekoncentrējas grāmatas izlasīšanai no sākuma līdz beigām. Amerikā, Anglijā un citur diskutē, kādā formātā izdot egrāmatas," stāsta R. Punka.
Tikmēr profesore I. Brikše izdevēju attapšanos par egrāmatu izdošanu vērtē kā nokavētu, "līdzīgi kā avīzes nogulēja mājaslapu izveidošanu".
Laikam līdzi ejot
Izdevēji satraucas, vai IFB drīz nenāks klajā ar piedāvājumu digitalizētās grāmatas lejupielādēt par maksu. Bet I. Brikše prognozē, ka nākamais solis būtu attiecīgu izdevniecību izveidošana. Racionālais pamats – atkrīt izmaksas par poligrāfiju. Šīs izdevniecības varētu nolīgto autoru darbus arī rediģēt, koriģēt un maketēt vai slēgt trīspusējos līgumus ar autoru un drukātās versijas izdevēju par jau poligrāfiski izdotas grāmatas digitalizēšanu.
SIA "IFB" valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags apstiprina ieceri tuvāko divu gadu laikā kļūt par izdevēju digitālām mācību grāmatām. Bet projekts tāpat būšot nekomerciāls, un tā mērķis – nodrošināt skolēnus ar bezmaksas elektroniskām grāmatām. To radīšanai tikšot nolīgti īpaši autori. Projektu iecerēts īstenot ar sponsoru atbalstu.
"Google" skandāls
Vairāki izdevēji uzskata: IFB nav labdaris, kas krīzes apstākļos grāmatas padara cilvēkiem pieejamākas. Jo šāda citu apgādu izdevumu publiskošana salīdzināma ar rokas iebāšanu svešā makā. "Skenējot viņi pavairo darbus, kuros cits ieguldījis līdzekļus," izdevēju vārdā teic D. Pugača.
Skaļākais skandāls internetā publicētu grāmatu dēļ bijis saistībā ar populārā meklētāja "Google" izveidoto grāmatu vietni "Google Books". Izdevēji bija sašutuši, ka bez maksas un saskaņošanas ar autoriem tur pieejamas grāmatas. Pēc ilgas tiesvedības tika izcīnīts, ka "Google Books" maksā soda naudu vairāku miljonu apmērā un turpmāk internetā drīkst ievietot tikai grāmatu fragmentus, turklāt ar autoru atļauju.
D. Pugača "Google Books" skandālu pielīdzina Latvijas izdevēju strīdam ar ebibliotēku un paredz līdzīgu iznākumu. Tomēr nevar aizmirst, ka ebibliotēkā publicētais saturs bija pieejams tikai reģistrētajiem lietotājiem.
Domstarpību iemesli
IFB valdes priekšsēdētājs E. Vanags pārmetumus pilnībā noraida: "Pie mums grāmatu skenēšana netika veikta komerciālos nolūkos, bet minētais "Google Books" pelna no reklāmām. Esam tieši tāda pati bibliotēka kā citas." To apstiprina Kultūras ministrijas apliecība, un IFB uzskatījusi, ka nav katras grāmatas skenēšanai jālūdz atļauja no autora, jo grāmatas tiek publiski patapinātas (padarītas pieejamas bez mērķa gūt ekonomisku vai komerciālu labumu). Kā teikts Autortiesību likuma 19.1 pantā, "autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam".
Ja autori tomēr iebilduši, tad grāmatas tūlīt izņemtas no servera (Ekonomikas policija grāmatu izņemšanu tagad traktē kā pierādījumu slēpšanu, – teica policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena).
Pagājušā gada beigās Grāmatizdevēju asociācija piesūtījusi IFB prasību līdz 1. janvārim izņemt grāmatas. Ja tas tikšot izdarīts, tad solīts: "Pēc šīs prasības izpildīšanas esam gatavi sākt pārrunas par turpmāku likumisku, uz līguma attiecībām dibinātu izdevēju sadarbību ar SIA "Ideju foruma bibliotēka". Mūsu likumīgo prasību neizpildīšanas gadījumā būsim spiesti izmantot visas likumā paredzētās iespējas grāmatizdevēju aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai." Vairāki darbinieki tobrīd bijuši atvaļinājumā, tāpēc E. Vanags apsolījis grāmatas no ebibliotēkas izņemt līdz 10. janvārim. Tas izdarīts jau 6. janvārī, tomēr LGA 12. februārī vērsās policijā.
Lielākā daļa autoru pretenzijas neceļot, jo tiek maksāta publiskā patapinājuma atlīdzība. Publiskajā vēstulē, kas nosūtīta Ekonomikas policijas pārvaldes priekšniekam Gatim Gudermanim un uzraugošajai Finanšu un ekonomikas noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei Kristīnei Markovai, to 54 rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, producentu, režisoru, mākslinieku un citu kultūras cilvēku vārdā uzsvēris rakstnieks un literatūras kritiķis Guntis Berelis.
2007. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu" teikts, ka atlīdzība ir sadalāma "proporcionāli starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem atbilstoši viņu darbu patapinājuma biežumam [..]". E. Vanags uzsver, ka MK noteikumos nav atsevišķi minēti izdevēji. Līdz ar to IFB uzskata, ka uz izdevējiem autoru patapinājuma atlīdzība neattiecas. IFB nav peļņu nesošs uzņēmums, tāpēc sarunās ar izdevējiem tas piedāvājis citu atlīdzības veidu – bezmaksas reklāmu ievietošanu ebibliotēkas vietnē.
E-bibliotēka atjaunota
No 1. aprīļa bez policijas ziņas ebibliotēkas darbība atjaunota. "Policija izņēma saturu pierādījumu vākšanai no servera, bet tas nav bibliotēkas darbības aizliegums," saka E. Vanags. Atjaunošana bijusi iespējama, jo IFB saglabājušās digitalizēto grāmatu kopijas. "Nevaram aizliegt veikt uzņēmējdarbību, bet izmeklēšana turpinās," informē Valsts policijas pārstāve.
Atjaunotajā ebibliotēkā nav ap 500 darbu, par kuriem ar izdevējiem vai autoriem bija izvērsies strīds, kā arī nav nevienas pēdējo trīs gadu laikā izdotas grāmatas. Ar atsevišķiem izdevējiem notiek sarunas par jaunāko grāmatu fragmentu ievietošanu.
Kā vēsta mājaslapā ievietotā informācija, reģistrētajiem lietotājiem ir pieejamas 4154 grāmatas, 448 video, 1032 audiogrāmatu ieraksti vai to fragmenti un 1140 attēli. Pēc notikušā IFB apņēmusies turpmāk nekavējoties reaģēt uz katra autora, izdevēja vai autortiesību turētāja iebildumiem, ja tādi atkal radīsies, lai strīds nebūtu jākārto ar policijas starpniecību un lai tāpēc neciestu citi autori, kuriem nav iebildumu, un lasītāji. Policijas lēmumu bloķēt serveri, tādējādi liedzot pieeju visām grāmatām, IFB joprojām uzskata par nesamērīgu.
***
Komentārs
Skaidro Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule:
"Jebkura bibliotēkas, tajā skaitā ebibliotēkas, reģistrācija nerada tai tiesības bez iepriekšējas vienošanās ar autortiesību īpašnieku elektroniskā formā reproducēt tās krājumā esošus darbus un padarīt šādas darbu kopijas pieejamas sabiedrībai. Ciparu formātā atļauts pavairot, tostarp skenēt, tikai Latvijā publicētus darbus, kuri nav pieejami komerciālā apritē un ja pamata krājumā esošā grāmata ir sabojāta vai kļuvusi nelietojama.
Nevienā ES valstī bibliotēkām nav atļauts brīvi, neierobežotā apmērā pastāvīgi skenēt un padarīt pieejamas komerciālā apritē esošas grāmatas, kurām nav beidzies autortiesību termiņš. Tajā pašā laikā nākotne noteikti nesīs korekcijas arī autortiesību regulējumā saistībā ar jauniem tehnoloģiju nesējiem.
Valsts un pašvaldību bibliotēkās elektroniskas kopijas var padarīt pieejamas tikai īpaši aizsargātos bibliotēkas iekšējos tīklos. Lasītāja piekļūšana šādām kopijām ir ierobežota gan telpā, gan vietā un novērš pat tehnisku iespēju lietotājam grāmatu kopēt, izvietot internetā vai veikt citas ar autortiesību subjektu nesaskaņotas darbības. Tomēr šāds aizsardzības modelis ir tikai īpašos gadījumos un neattiecas uz aizsargātajiem darbiem, kurus ir ļauts piegādāt internetā."
