Pasaku veidi

Pasakas ir neatņemama bērnības sastāvdaļa. Diez vai atradīsies cilvēks, kurš būdams mazs, nav dzirdējis daudz visdažādāko atgadījumu. Izaudzis liels, viņš pasakas stāsta saviem bērniem, kuri tās saprot pa savam, iztēlē zīmē darbojošos personāžu tēlus un pārdzīvo emocijas, kuras pasaka viņiem nodod.

Pasakas ir dažādas. Kādas? Uz šiem jautājumiem mēģināsim atbildēt.

Pasakas zinātniskais skaidrojums, skan aptuveni tā – “Pasakas ir episks literatūras žanrs, vēstījums par kādiem brīnumainiem vai avantūriskiem notikumiem, kuriem ir konkrēta struktūra: sākums, vidus un beigas”. Citiem vārdiem sakot, katram lasītājam, izlasot to, vajag gūt kādu mācību stundu vai morāli. Atkarībā no pasakas veida, tā var veikt arī citas funkcijas.

Galvenie pasaku veidi
Kādas ir pasakas? Laikam visi piekritīs, ka par atsevišķu pasaku veidu, var uzskatīt pasakas par dzīvniekiem. Otrs pasaku veids ir burvju pasakas un par trešo, galveno pasaku veidu, varam uzskatīt sadzīves pasakas. Katram, pasaku veidam, ir savas īpatnības, kuras saprotamas kļūst pēc salīdzināšanas analīzes.

Pasakas par dzīvniekiem
Tādu pasaku eksistēšana ir pilnīgi pamatota, jo dzīvnieki ir būtnes, kas dzīvo mūsu tuvumā. Tieši šis fakts kalpoja par pamatu tam, lai tautas mākslā tiktu izmantoti dzīvnieku tēli, turklāt visdažādākie: gan meža, gan mājdzīvnieku. Vēl varam pamanīt, ka dzīvnieki pasakās, ir nevis parastie dzīvnieki, bet gan īpaši dzīvnieki, kuriem piemīt cilvēciskās īpašības. Viņi dzīvo, sazinās un uzvedas kā īsti cilvēki. Tādi mākslinieciskie paņēmieni, ļauj tēlu padarīt saprotamu un interesantu, piepildīt to ar noteiktu jēgu.

Pasakas par dzīvniekiem var iedalīt divās kategorijās: pasakas par meža dzīvniekiem un pasakas par mājdzīvniekiem. Vēl, pasakas par dzīvniekiem, var iedalīt pasakās priekš bērniem un pasakās priekš pieaugušajiem. Tādās pasakās, bieži vien, cilvēks izpilda vai nu galveno, vai nu otrā plāna lomu.

Ar pasakām par dzīvniekiem, bērni parasti iepazīstas vecumā no 3 – 6 gadiem. Mazajiem lasītājiem, tās ir vislabāk saprotamas.

Burvju pasakas
Galvenā, šo pasaku līnija ir burvju un fantastikas pasaule, kurā dzīvo un darbojas galvenie varoņi. Burvju zemes likumi atšķiras no parastajiem zemes likumiem, tajā vis ir citādāk, nekā parastajā pasaulē. Tas ļoti vilina jaunos lasītājus un padara šo pasaku veidu, par visiecienītāko bērnu vidū. Burvju sižets, ļauj pasakas autoram likt lietā visu savu izdomu un izmantot pēc iespējas vairāk zināmo, māksliniecisko paņēmienu, lai radītu darbu, kurš ir paredzēts bērnu auditorijai. Nav noslēpums, ka bērnu fantāzijai nav robežu, tāpēc, pārsteigt, mazos fantazētājus, nav nemaz tik viegli.

Sadzīves pasakas
Sadzīves pasakas stāsta par ikdienas notikumiem, izgaismo dažādas sociālās problēmas un cilvēku raksturus. Tajās autors izsmej negatīvās cilvēku īpašības. Pasakas var iedalīt gan sociālajās, gan satīriskajās, ar burvju pasakas elementiem, utt. Pasakās tiek izsmietas bagāto un varas kāro cilvēku negatīvās īpašības, bet tautas pārstāvji, sadzīves pasakās iemieso pozitīvās īpašības. Sadzīves pasakas parāda, ka galvenais, nav spēks un vara, bet gan labsirdība un godīgums. Literāti apgalvo, tas ir fakts, ka pasakas tika rakstītas tajā laikā, kad cilvēki pārdzīvoja sociālās krīzes, centās pamainīt sabiedrību. Galvenie mākslinieciskie paņēmieni – satīra, humors un smiekli.