Žils Verns

Žils Gabriels Verns ir dzimis 1828. gada 8. februāri, bet miris – 1905. gada 24. martā. Žils Verns bija franču rakstnieks un ir zināms kā viens no zinātniskās fantastikas žanra aizsācējiem literatūrā. Žils Verns ir autors vairāk nekā 100 romāniem, lugām, īsajiem stāstiem, kā arī vēsturiskajiem un ceļojumu aprakstiem. Žila Verna literatūras darbi ir tulkoti vairāk nekā 140 pasaules valodās, kas padara viņu par visvairāk tulkoto rakstnieku pasaulē.

Populārākie Žila Verna piedzīvojumu romāni ir “Piecas nedēļas gaisa balonā”, kas sarakstīts 1863. gadā, “Ceļojums uz Zemes centru”, kas sarakstīts 1864. gadā, “Kapteiņa Granta bērni”, kas sarakstīts 1868. gadā, “Ceļojums ap Mēnesi”, kas sarakstīts 1869. gadā, “20 000 ljē pa jūras dzelmi”, kas sarakstīts 1870. gadā, “Astoņdesmit dienās ap zemeslodi”, kas sarakstīs 1873. gadā, kā arī daudzi citi romāni. Vairākus gadus pēc rakstnieka nāves tika atrasts romāna “Parīze XX gadsimtā” manuskripts, kas sarakstīts 1863. gadā.

Žils Verns studēja licejā, kurā studēja latīņu valodu, bet, kad viņš sasniedza 20 gadu vecumu, tēvs viņu aizsūtīja uz Parīzi mācīties par juristu. Neskatoties uz to, ka šī profesija Vernu ģimenē tika mantota, Žils sapņoja kļūt par rakstnieku. Parīzē Žils iepazinās ar Aleksandriem Dimā, ar jaunāko kļūstot par labiem draugiem, bet vecākajam palīdzot Žilam uzsākt rakstnieka karjeru. Parīzē Žils aizrāvās arī ar teātri un sāka sacerēt komiskas vodeviļas. Žila iedvesmas avots bija Viktora Igo darbi. Paralēli radošajām nodarbēm Žils strādāja par žurnālistu, rakstot rakstus par zinātniski populārām tēmām. Vēlāk Žils sāka veidot interesantu zinātnisko faktu kartotēku, no kuras vēlāk izveidojās romāns “Piecas nedēļas gaisa balonā”. Šis darbs guva negaidītus panākumus. Liela daļa Žila nākamo darbu arī kļuva populāri, savu slavu nezaudējot pat mūsdienās.

Kā liecina dažādi avoti, Žila personība esot bijusi sarežģīta – neskatoties uz to, ka viņš izstaroja dzīvīgumu un bieži jokoja, patiesībā viņš esot bijis kautrīgs un vislabāk jutās, kad bija viens, rakstīja vai zvejoja Lamanšā.

Neskatoties uz to, ka Žils bija audzināts katolicismā, no 1870. gadā viņš pievērsās deismam, kas tika atspoguļots arī vairākos viņa romānos.

No 1886. gada Žils mocījās pastāvīgās sāpēs kājā – atgriežoties mājās, viņa 25 gadus vecais, psihiski nelīdzsvarotais brāļadēls, sagaidot Žilu mājās uz mājas sliekšņa, iešāvis viņam kājā. Lode netika izņemta, un rētas sagādāja nerimstošas sāpes.

Pēc mātes nāves Žila darbi kļuva arvien depresīvāki. 1888. gadā Žils iesaistījās politikā, kur tika ievēlēts Amjenas pilsētas domē un, kalpojot 15 gadus, veica vairākus uzlabojumus.

1902. gadā Žils kļuva teju akls, bet neatlaidīgi turpināja rakstīt grāmatas, diktējot tās, līdz pat pašai nāvei 1905. gadā.